Rīt, 28. maijā, 90. šūpuļsvētki būs VOLDEMĀRAM DUCMANIM Stelpē. Gaviļniekam netīk rīkot svinības.
Rīt, 28. maijā, 90. šūpuļsvētki būs VOLDEMĀRAM DUCMANIM Stelpē. Gaviļniekam netīk rīkot svinības. “Atceros, arī bērnībā dzimšanas dienas netika svinētas. Par nozīmīgiem ģimenē atzinām tradicionālos latviešu svētkus – Lieldienas, Jāņus un Ziemassvētkus. Tad tika rīkotas plašas svinības,” stāsta Voldemārs. V. Ducmanis darbojies tikai vienā jomā – piensaimniecībā. Pabeidzis tehnikumu un sācis strādāt. Sākumā bijis praktikants, vēlāk izaudzis līdz Stelpes pienotavas vadītāja amatam. “Senāk darba bija daudz, jo Stelpes pienotavai bija ziedu laiki,” atceras gaviļnieks.
V. Ducmanis ir pārliecinājies: “Kā cilvēki izturas pret tevi, tā tu pret viņiem. Ja kāds grib ko sliktu pateikt, nevaru pretī būt maigs, arī pats saniknojos. Mēli neturu aiz zobiem, tīk par saviem uzskatiem pastrīdēties.”
Brīvos brīžos Voldemāram sirdij tuva bijusi dziesma. Strādājot Stelpes pienotavā, viņš izdomājis, ka varētu izveidot ansamblīti. Māra Skride bijusi diriģente. “Ilgi nenoturējāmies, jo dziedātgribētāji ātri vien pazuda,” piebilst gaviļnieks. Voldemāram ir arī aktierdotības. Valkā sācis spēlēt teātri. Izrādē “Pūt, vējiņi!” vienlīdz labi ticis galā gan ar bravūrīgā Didža, gan sirsnīgā Gatiņa tēla atveidi. Vēlāk teātra gaitas turpinājis Bārbelē.
Bijusī kolēģe Aija Kaktiņa: “Man bija 30 gadu, kad sāku Stelpes pienotavā strādāt par vecāko grāmatvedi. Direktors bija bargs un prasīgs. Ja ienāca kabinetā un sacīja: “Nu, meit!”, tad zināju – ar kaut ko nav apmierināts. Viņa laikā tika uzcelts sviesta cehs.
