Tēma, kas domās iesēdusies jau ilgāku laiku, ir tik zināma, un par to runāts tik daudz. Alkoholisms.
Tēma, kas domās iesēdusies jau ilgāku laiku, ir tik zināma, un par to runāts tik daudz. Alkoholisms. Šī nelaime, manuprāt, laukos īpaši satraucoša kļūst tādēļ, ka nebūtībai nolemj jaunus un spēka gadus sasniegušus cilvēkus. Vēl sāpīgāk, ja tie ir vairāk vai mazāk pazīstami līdzaudži. Nesen smiltājā tika guldīts mans bijušais skolas biedrs, nedaudz vecāks par 50 gadiem. Pārdeva govi, dzēra tik negausīgi, ka kuņģa plīsums izraisīja nāvi. Pēc pāris dienām sirds neizturēja arī viņa pudeles māsai jeb civilsievai… Ciniķis spriestu – gandrīz kā romānā.
Taču manī gruzd jautājums, kādēļ tā? Šajā ģimenē pirms dažiem gadiem dzeršanas posta dēļ zemes klēpim tika atdots jaunākais brālis. Vidējam dēlam tas varēja būt kā brīdinājums, tomēr – nekā.
Atceros, reiz sastapu abu vīriešu māti, kalsnu, pavisam trauslu sievieti. Viņas lielajās zilajās acīs bija saskatāma tāda sāpe, ko negaisināja arī smaids, uzlūkojot sen neredzētu pazīstamu cilvēku. Arī viņa nespēja atturēt dēlus no alkohola.
Vidējais savulaik bija uzaicināts strādāt rajona pārvaldē, viņu un sievu uzskatīja par perspektīviem jauniem speciālistiem. Viss bija, lai veidotu karjeru un dzīvi. Alkohols izrādījās stiprāks par citām iespējām. Un ne jau tikai šiem cilvēkiem. Kādā citā pagastā kaimiņi nesen šausminājās par pusmūža vīrieša bojā eju. Tukšojot grādīgos dzērienus, viņš nomira pie paziņas, arī alkohola cienītāja, kurš šo faktu pat uzreiz nespēja fiksēt. Šķiet, pietiek traģisku piemēru, kaut arī tādus varētu uzskaitīt vēl.
Alkoholisms, ko uzskata par mazāk bīstamu nekā narkotiku lietošana, ir aptvēris ne tikai šos man zināmos pagastus, bet visu valsti. Kad laikraksta “Latvijas Avīze” redakcija aicināja lasītājus rakstīt par viņiem zināmajām “točkām”, tika norādīts vairāk par tūkstoti neoficiālu reibinošās dziras iegādes vietu. Bet likumdošana ir samudžināta, un pret šādiem tirgotājiem neizdodas vērsties operatīvi un efektīvi.
Kādā televīzijas raidījumā uzskatāmi bija parādīts “točku” skaits nelielā Kurzemes pagastā. Sižeta veidotāji uzrunāja arī pašvaldības sociālo darbinieci par viņas lomu šīs likstas novēršanā. Pārsteidzoša šķita viņas neitrālā atbilde. Izklausījās tā –, kas ir sācis nodzerties, tam šāds liktenis lemts. Iepriekš minētajos gadījumos situācija ir līdzīga.
Iespējami arī citi varianti. Mūsu rajona Vecumnieku pagastā sociālo darbinieču uzmanības lokā ir alkoholiķi. Speciālistes gan uzsver – pirmais nosacījums, strādāt ar tiem, kuri paši to vēlas, jo citādi nav jēgas. Kaimiņi vai tuvinieki nereti vēršas pēc palīdzības, jo dažiem nelaimīgajiem ir kauns pašiem lūgt atbalstu. Rezultāti mēdz būt atšķirīgi. Sociālā darba veicējas atzīst: “Priecājamies par katru, kas varējis kaut vai uz laiku iztikt bez grādīgā. Cilvēks tad dzīvo tā, kā vajadzētu.
