Kāds šis gads bijis? Nu jau labāks par iepriekšējo. Turamies. Turas mūsu ļaudis novados un pagastos.Tomēr cilvēki arī šogad bijuši spiesti dzīvot nepārtrauktā revolucionārā situācijā – reformas…Vislielākā nejēdzība – veselības aprūpes sistēmas sagraušana. Rodas iespaids, ka Latvija tiek mērķtiecīgi veidota par «tīri» veseliem cilvēkiem domātu zemi. Turklāt – par valsti īpaši turīgajiem. Nu ja, 2010. gads, kam bija piekārta birka – gads cīņai ar nabadzību –, beidzas. Vairs necīnīsimies, vien likvidēsim uz vietas pieejamo medicīnisko aprūpi, un viss nokārtosies pats no sevis… Šogad, kad cīnījāmies ar nabadzību, Vecumnieku novadā, piemēram, sociālajiem pabalstiem esot iztērēta desmit reižu lielāka summa nekā pirms trim gadiem…Par lielu aizejošā gada bēdu uzskatu sākto māju nosaukumu iznīdēšanas epopeju. It kā ar mērķi, lai būtu saprotamāka adrešu sistēma utt. Patiesībā skaidri jaušams, ka nolūks ir cits – izraut lieku santīmu no iedzīvotāju makiem un ieraut to valsts mūžam caurajā kasē. Gadu desmitiem un pat simtiem Latvijā mājām bijuši nosaukumi, pat boļševiki tos nelikvidēja, varēja visus atrast, un pastniekiem problēmu nebija. Tagad pēkšņi problēmas adrešu sistēmā. Pareizi raksta kāda lasītāja – vispirms būtu Bauskā ielu segumus, apgaismojumus sakārtojuši, tos pašus esošos ielu nosaukumus krustojumos redzami izlikuši. Tā pārdomājot visu, jau vairākiem pēdējiem gadiem kopsavilkums varētu būt pazīstamā seriāla nosaukumā «Likvidācija».Bet mums nekas cits neatliek, kā turēties. Un tas, kas ir pašu cilvēku rokās, prātos un sirdīs, tas paceļas pāri visiem likvidācijas plāniem valstī. Mūsu novadu uzņēmēji, kultūras darbinieki, skolotāji, sportisti – visi rādījuši, ka prot turēties. «Nedusmojies par ērkšķiem, priecājies par rozēm!» teic arābu sakāmvārds.
