Puķu pušķis.Pensionāriem, kuri dzīvo laukos, ir pierasts turēt lopiņus. Arī manās mājās «Jēkabsoni» gadiem ilgi ir bijusi sava gotiņa, taču pirmo reizi piena devējai bija nežēlīgi smagas dzemdības. Nesapratu, ko darīt, jo veterinārārste viena palīdzēt nespēja. Nestundā pārliecinājos, cik labi un atsaucīgi ļaudis dzīvo Vallē. Ļoti skumji ir domāt par notikušo, taču valliešu labvēlība mani spēcina, kaut arī dzīvs palika tikai teļš, īsts milzenis.No sirds saku vislielāko paldies veterinārajai ārstei Intai Romanovai, Aļai Putniecei un viņas znotiņam Modrim, vēl pavisam jaunam cilvēkam, maniem labajiem kaimiņiem Ligitai Dīcei un Andrim Bajinskim. Viņi visi pūlējās, laiku nežēlodami, un turēja stipru dūšu tādā smagā reizē. Piedāvāju viņiem halātus, lai apģērbu nesasmērētu, pateicībā arī kādu naudiņu devu, taču no visa viņi atteicās. Lai viņiem veselība, lai tādu labestīgu un atsaucīgu cilvēku būtu vairāk!
