Mūsu rajona vairākos pagastos sākti vai turpinās, kā arī iecerēti pārkārtojumi lopkopībā. Šādu lēmumu liek pieņemt iestāšanās Eiropas Savienībā, jo vecās mītnes un iekārtas gan savu laiku nokalpojušas, gan neatbilst mūsdienīgas ražošanas prasībām.
Mūsu rajona vairākos pagastos sākti vai turpinās, kā arī iecerēti pārkārtojumi lopkopībā.
Šādu lēmumu liek pieņemt iestāšanās Eiropas Savienībā, jo vecās mītnes un iekārtas gan savu laiku nokalpojušas, gan neatbilst mūsdienīgas ražošanas prasībām. Tā secina lopkopības saimniecību īpašnieki.
Par Eiropas naudu
Rundāles pagasta zemnieku saimniecībā “Līdakas” līdz šī gada oktobrim jāpabeidz jaunas fermas celtniecība. Pašlaik izvērsti betonēšanas darbi. Inese Ceplīte “Bauskas Dzīvei” stāsta: “Ganāmpulks paplašināsies, un jaunajā mītnē būs vietas 60 govīm. Esam laikus iegādājušies piena ražošanas kvotas, lai justos stabili par saimniekošanu. Izmantojot ES struktūrfondu atbalstu, ferma tiks aprīkota ar jaunām iekārtām. Savukārt ES standartu ievērošanai piešķirtais atbalsts tiek izmantots jaunas mēslu krātuves būvei. Mūsu iecere – vispirms sakārtot ražošanas apstākļus, pēc tam pievērsties ganāmpulka izkopšanai.”
Arī Brunavas pagasta “Pavāri” nākotni saskata modernizācijā. Daina Akmentiņa labi pārzina visas formalitātes, kas saistītas ar projektu sagatavošanu, un atzīst, ka tas ir ar sarežģījumiem saistīts process, kurā nepieciešama liela pacietība. Taču cita varianta nav, jo pašreizējās lopu novietnes, kaut arī sakārtotas, vairs nav piemērojamas modernai ražošanai. “Pavāriem” jaunā kūts paredzēta 220 govju lielam ganāmpulkam. Vecās mītnes izmantos teļu un buļļu turēšanai.
Saņemts apstiprinājums
Vecumnieku pagasta “Madaru” saimniece Anita Smilškalne šonedēļ jūtas priecīga. Tikko no Lauku atbalsta dienesta saņemts apstiprinājums projektam par jaunas kūtsmēslu krātuves celtniecību. Viņa teic: “Mūsu rajonam būs jāpilda prasības, ko nosaka ES nitrātu direktīva. Tādēļ neiztiksim bez pamatīgi aprīkotām krātuvēm.”
Bauskas lauku konsultāciju birojs līdz šī gada 10. augustam sniedzis pakalpojumus 22 projektu sagatavošanā, lai lopkopības saimniecības saņemtu atbalstu Lauku attīstības plānā paredzēto ES standartu sasniegšanai. Tā informē biroja speciāliste Dace Anuža. Viņa skaidro, ka zemnieku saimniecības izlemj, kas katrai svarīgāks, jaunas dzesēšanas iekārtas vai citu veidu aprīkojums. Vairāki lauku uzņēmēji gatavo pieteikumus kūtsmēslu krātuvju būvei. Lauku attīstības plānā ir vairākas sadaļas, kurām var pieteikties un kuras vēl tiks atvērtas no jauna.
Bārbeles pagasta lauku uzņēmējs nevēlējās konkrētāk runāt par jaunas fermas būvniecības gaitu. Tik vien pasacīja, ka celtniecība tiek veikta par pašu naudu, jo ir nokavēta pieteikšanās ES struktūrfondu izmantošanai. Kad visi darbi būšot pabeigti, lai tad žurnālisti braucot ciemos.
Pilnībā modernizē ražotni
Mūsu rajona pašvaldību lauku attīstības speciālisti un arī zemnieki šovasar apmeklēja kaimiņvalsts Lietuvas Biržu rajona saimniekus, tostarp iepazinās, kā strādā tikko modernizēta lopkopības saimniecība. Interesanta bija tikšanās ar tās īpašnieku Petru Aukštikalnu. Jau iepriekš pieminētās A. Smilškalne un D. Akmentiņa ar profesionālu skatienu vēroja moderni sakārtoto ražotni, kur spēkbarības devu nosaka datorizēta sistēma, ņemot vērā katras govs īpatnības. Karuseļa tipa slaukšanas iekārta ir gana ērta govīm un fermas personālam. Pie jaunās novietnes uzbūvēta šķidrmēslojuma krātuve, kuras ietilpība ir trīs tūkstoši kubikmetru.
P. Aukštikalns sacīja: “Citas iespējas gluži vienkārši nebija. Pēc kopsaimniecību likvidēšanas sākām ar astoņu govju ganāmpulku. Daudzi lopiņus nokāva, mēs to nedarījām. Jaunajā mītnē ir vietas 150 govīm. Vidējais izslaukums pašlaik ir seši tūkstoši litru gadā. Tas mūs neapmierina, ganāmpulku izkopjot, domājam kāpināt piena ieguvi.” P. Aukštikalns, tāpat kā mūsu lauku uzņēmēji, atzīst, ka liela problēma ir kvalificēts darbaspēks. Petrs strādā kopā ar māsas, diplomētas veterinārārstes, ģimeni, tas ir ļoti svarīgs stabilitātes nosacījums.
Biržu rajona lauku konsultāciju biroja vadītāja vietas izpildītājs Kestutis Armons atzina: “Petra saimniecībā izmantoti visi iespējamie atbalsta veidi, tas ir, SAPARD programmas līdzekļi, ES struktūrfondu nauda, ES standartu sasniegšanai paredzētais finansējums.
