Bieži vien mēs pat neapzināmies, cik daudz iespējas mums tiek sniegtas un cik daudz mēs spējam iegūt ar nelielu piepūli un jaunu ambīciju vadīti. Došanās apmaiņas programmās uz ārzemēm ir tieši šāda iespēja, kura ir pieejama ikvienam, kurš vēlas sevi jebkādā veidā pilnveidot.
Programma «Erasmus+» piedāvā visiem interesentiem vecumā no 17 līdz 30 gadiem doties īstermiņa vai ilgtermiņa brīvprātīgā darba projektos uz jebkuru valsti pasaulē. Katrs Eiropas brīvprātīgo dienesta (angliski «European Volunteer Service» – EVS) projekts ir atšķirīgs, tādēļ ikviens var sameklēt to jomu, kurā vēlas uzlabot vai iegūt kādas prasmes. Šovasar arī man bija iespēja pilnveidot sevi īstermiņa programmā Bulgārijas viskarstākajā pilsētā Sandanski, kura atrodas precīzi trīs stundu braucienā ar autobusu no galvaspilsētas Sofijas. Tur es pavadīju 35 dienas, aktīvi iesaistoties dažādās aktivitātēs, darbnīcās un festivāla rīkošanā.
Projekta dalībniekiem tika uzticēts veidot Balkānu jauniešu festivālu. Mums pašiem bija jānodarbojas ar cilvēku piesaisti, jāizdomā, kā izskatīsies skatuve un kā to īstenot. Šī bija iespēja radoši izpausties un iemācīties, kā lēti, radoši un efektīvi izveidot pasākumu, kurš priecē ne tikai citus, bet arī pašus organizatorus. Mani ļoti sajūsmināja komandas darbs, visi darbojās saliedēti, un katram projekta dalībniekam bija sava loma. Rūgtākie brīži bija tad, kad komanda kopīgi izveidoja brīnišķīgu ideju, bet biroja darbinieki pēdējā mirklī to noraidīja, savu iemeslu vadīti. Tādā gadījumā atlika tikai sakopot domas un darīt visu, kas ir manos spēkos, lai izveidotu jaunu ideju, ko apstiprinātu un izpildītu līdz festivāla sākumam. Šādi brīži parāda, cik ļoti ir nepieciešama prasme darboties komandā, kas arī bija mans lielākais ieguvums no šī projekta.
Komandas darbs bija nepieciešams absolūti visur, sākot no plakātu pielīmēšanas pie sienas un beidzot ar brīvprātīgo priekšnesumiem festivāla laikā. Jāatzīst, ka mūsu darbu apgrūtināja informācijas trūkums. Katru dienu mēs cēlāmies agri no rīta, lai dotos uz biroju, nezinādami, ko darīsim. Bieži vien mēs pavadījām stundas, bezdarbībā nīkdami. Šis, manuprāt, parādīja, ka organizācijai vēl ir, kur augt un ko mācīties, lai padarītu savu darbu profesionālāku.
Man visgrūtākais brīdis bija atvadas no pārējiem 22 brīvprātīgajiem. 35 dienas nav ne maz, ne daudz, lai kādu iepazītu un pierastu pie cilvēkiem, ar kuriem dalīju gan rūgtākus, gan saldākus mirkļus. Projektā iegūtās prasmes man noteikti noderēs turpmāk brīvprātīgās darbā un savu mērķu piepildīšanai. Iesaku ikvienam, kurš vēlas iegūt jaunu un negaidītu pieredzi, izmantot katru iespēju, jo tā varbūt ir lielā iespēja, kuru esi gaidījis.
