Rāmā svētdienas, 23. augusta, vakarā, ģitāras skaņām pieskandinot Bauskas Rātslaukumu, grupiņa cilvēku atminējās
1989. gada 23. augustu.
Tā bija diena, kad Baltijas valstu iedzīvotāji, sadevušies rokās, izveidoja neredzētu cilvēku ķēdi, miermīlīgi apliecinot vēlmi pēc brīvības. Par godu unikālajam notikumam vairākās Latvijas, Lietuvas un Igaunijas pilsētās, arī Bauskā, notika atceres pasākumi.
Nesaraujamā ķēdē
Lai arī interese nebija liela, plīvojot visu triju Baltijas valstu karogiem, sanākušie kavējās atmiņās, dziedāja Atmodas laika dziesmas un aizdedza sveces, kas veidoja simbolisku Baltijas ceļu.
Bauskas novada domes priekšsēdētājs Raitis Ābelnieks uzrunā atminējās 1989. gada 23. augusta notikumus, kas atstājuši dziļas pēdas: «Baltijas ceļš notika 50 gadus pēc kara sākuma, kad daudzi tautieši krita no ienaidnieka lodēm un tika sakropļoti. Pēc pieciem gadu desmitiem 23. augusts ieguva citu nozīmi – triju valstu iedzīvotāji sadevās rokās un visai pasaulei parādīja, ka mēs, Baltijas valstis, esam vienotas.» R. Ābelnieks atminējās, ka pats kopā ar radiem un citiem pilsētniekiem stāvējis pie kādreizējā «Apavu namiņa».
Anita Osīte ar dzīvesbiedru Uldi bieži apmeklējot atceres sarīkojumus, kas nozīmīgi pašiem vai valstij. «Tāpat kā visa tauta, arī mēs abi, sadevušies rokās, stalti stāvējām dzīvajā, nepārraujamajā cilvēku ķēdē,» dzīvesbiedrei piebalsojot, atminas Uldis. «Mēs bijām starp Bausku un Codi, pie Bērzu pieturas. Tovakar laiks bija gluži kā šodien – rāms, silts un kluss,» stāsta Anita, «žēl, ka iedzīvotājus neinteresē atceres pasākumi, lai gan arī informācija nebija plaši izziņota.»
Apliecināja spēku
Solvita Smilga tolaik bijusi pavisam maza, bet tēvs stāstījis, ka arī viņa stāvējusi garajā cilvēku virknē. «Uz piemiņas sarīkojumu atnācu intereses un cieņas pēc. Šeit valda patīkama noskaņa, ir jauka mūzika un skaistas svecītes. Lielisks svētdienas vakars,» tā Solvita.
Baušķenieks Uldis par piemiņas pasākumu iepriekš nebija dzirdējis, uz Rātslaukumu viņš atnācis citu iemeslu dēļ. «Tolaik ar darbabiedriem no «Bauskas celtnieka» braucām uz Rīgu, stāvējām pie televīzijas torņa. Sadevušies rokās, gaidījām, kad kaut kas notiks, bet viss bija mierīgi. Mēs apliecinājām, ka esam spēcīga, vienota tauta. Ja kaut kas tāds būtu jādara tagad, diez vai jaunieši piedalītos,» domā Uldis.
Jāņa Meļķa ģitārspēle un Anitas Mišinas skanīgā balss pieskandināja Rātslaukumu ar populārām latviešu dziesmām.
Bez mobilajiem telefoniem
Baltijas ceļš bija kopīga Latvijas, Lietuvas un Igaunijas akcija – 1989. gada 23. augustā pulksten 19 aptuveni divi miljoni iedzīvotāju, sadevušies rokās, 15 minūtes veidoja gandrīz 600 kilometru garu cilvēku ķēdi. Tā savienoja galvaspilsētas Tallinu, Rīgu un Viļņu. Baltijas ceļš notika tieši 50 gadus pēc Molotova-Rībentropa pakta parakstīšanas, kad PSRS un Vācija, neņemot vērā starptautiskos līgumus un normas, sadalīja ietekmes sfēras Austrumeiropā.
Ideju par publisku protesta akciju ierosinājis Igaunijas Tautas frontes līderis Edgars Savisārs. Vienošanās par akcijas organizēšanu tika parakstīta Baltijas Padomes sanāksmē 12. augustā Cēsīs. Akcijas dalībniekiem tika organizēti autobusi, katra lauku rajona iedzīvotājiem bija plānots veidot cilvēku ķēdi noteiktā ceļa posmā. Akciju sinhroni koordinēja pa radio, jo toreiz vēl nebija mobilo sakaru, un tāpēc vien tas ir unikāls sasniegums.
Trešdaļa iedzīvotāju
Baltijas ceļš Viļņā sākās pie Ģedimina torņa un turpinājās pa autoceļu A2 caur Širvintu, Ukmerģi uz Panevēžu, tad pa automaģistrāli «Via Baltica» caur Pasvali pie Latvijas un Lietuvas robežas uz Bausku. Tas turpinājās uz Rīgu caur Iecavu un Ķekavu. Rīgā maršruts no Bauskas šosejas aizvijās pa Ziepniekkalna un Mūkusalas ielu, šķērsoja Akmens tiltu un turpinājās pa Kaļķu un Brīvības ielu. No Rīgas Baltijas ceļš stiepās pa Pleskavas šoseju caur Vangažiem, Siguldai, Līgatnei, Mūrniekiem un Drabešiem uz Cēsīm, tad caur Lodi uz Valmieru. No Valmieras akcija turpinājās maršrutā Jēči, Lizdēni, Rencēni, Oleri, Rūjiena, Ķoņi līdz Latvijas un Igaunijas robežai. Igaunijā maršruts veda caur Karksi-Nuiju, Viljandi, Tiri un Raplu uz Tallinu.
Pēc dažādām aplēsēm akcijā piedalījās 25 – 30% no Baltijas valstu pamatiedzīvotājiem. No gaisa uzfilmētie video liecināja, ka cilvēku ķēde bijusi nepārtraukta visā tās garumā. Lielajās pilsētās un to tuvumā cilvēki veidoja vairākas paralēlas ķēdes, pulcējās laukumos, tādēļ dalībnieku skaits lēsts tuvu diviem miljoniem.
Akcija «Baltijas ceļš» 2009. gada 30. jūlijā iekļauta UNESCO «Pasaules atmiņas» dokumentālā mantojuma sarakstā.
