Sabiedriskā apspriešana par «Rail Baltica» trases novietojumu Bauskā sestdien, 21. novembrī, noritēja labvēlīgā gaisotnē.
Uzzināt par ieceri bija ieradušies vairāk nekā 60 interesentu. Lai arī dažbrīd diskusijā ieskanējās skarbāki toņi, kopumā sarunas ritēja labvēlīgā gaisotnē.
Par zaļo variantu
«Bauskas Dzīvei» situāciju komentē pilnsabiedrības «RB Latvija» telpiskās plānošanas eksperts Neils Balgalis: «Šī gada sākumā, kad ar ieceri pirmo reizi iepazīstinājām baušķeniekus, iebildumu bija daudz. Karstas bija pirmās diskusijas ar pašvaldības izveidoto darba grupu. Tagad šķiet, panākts optimālais variants. Pašvaldībai apstiprināšanai ieteiksim 8.a jeb tā dēvēto zaļo variantu. Bauskas novadā tajā novietotā trase skar 91 īpašumu, sliežu izvietojumam paņemot 133 hektārus. Sarkanajā jeb 8.b versijā sliedes šķērso 164 īpašumus, tām nepieciešami 236 hektāri zemes.»
Pozitīvi sadarbību ar pilnsabiedrības ekspertiem vērtēja darba grupas pārstāve vecsauliete Ineta Niedra. Arī viņa pauda atbalstu trases zaļajam variantam.
Apšauba finansējumu
Rīdzinieki Anete Kalniņa un Mārcis Liepiņš, kuriem ir īpašums Brunavas pagasta Zluktenes muižā, «Bauskas Dzīvei» arī atzinīgāk vērtēja zaļo trases novietojuma versiju: «Protams, labāk jau būtu, ja trase vispār neatrastos mūsu īpašuma tuvumā, jo lauku ainavā tā tomēr īsti neiederēsies. Taču esam reālisti, saprotam, ka maģistrāle ir nepieciešama. Tādēļ ir labi, ka atbalstu gūst zaļais variants.»
Vairākus iebildumus pret sagatavoto ietekmes uz vidi novērtējumu pauda daktere Sandra Kušķe. Viņa iebilda pret nepietiekamo ietekmes uz cilvēku veselību novērtējumu. Tāpat viņa apšaubīja finansējuma pietiekamību visa projekta realizācijai un arī kompensāciju par atsavināto īpašumu izmaksām.
Vajag staciju
Biruta Grantiņa no Dāviņu pagasta atkārtoti uzsvēra nepieciešamību pie Bauskas izbūvēt staciju. To galvenokārt izmantotu zemkopji. N. Balgalis skaidroja, ka pie Bauskas iecerēts izbūvēt apdzīšanas staciju. Tā varētu kalpot kā aizsākums preču un pasažieru stacijas izbūvei reģionālo pārvadājumu veikšanai.
Māris Zvilna no Codes pagasta «Bauskas Dzīvei» pauda skepsi par projektu kopumā. Viņš uzskata, ka sliedes vajadzēja novietot vēl vairāk austrumu virzienā pa valsts mežiem. Vienlaikus M. Zvilna apšaubīja maģistrāles izbūvi vispār. Par Bauskas apvedceļu runā gadiem, bet līdz darbiem tā arī netiek. Līdzīgi var būt ar dzelzceļa būvi, spriež codietis.
Vairāki izteicās par nepieciešamību vienlaikus ar dzelzceļa maģistrāles projekta īstenošanu būvēt Bauskas apvedceļu. Ceraukstiete Daile Feldmane bažījās, kas notiks ar Bauskas ielām, ja tās intensīvi izmantos dzelzceļa būves tehnika. Par iespējamiem satiksmes sastrēgumiem brīdināja novada administrācijas speciāliste Ilze Tijone.
Sola balsot pret projektu
Bauskas novada domes deputāts Uldis Kolužs pauda kategoriskus iebildumus pret dzelzceļa maģistrāli, ja to neveiks vienlaikus ar Bauskas apvedceļa izbūvi. «Bauskas Dzīvei» viņš apliecināja – nākamgad, kad būs jābalso par vilciena trases galīgo novietojumu, pašvaldība varētu iebilst pret projektu, ja to neīsteno vienlaikus ar apvedceļa būvi.
«Esam daudzus gadus pārtikuši no solījumiem, ka apvedceļu kaut kad izbūvēs. Dzirdētas neskaitāmas atrunas par naudas nepietiekamību. Šī reiz ir iespēja pacīnīties par mūsu vēlmju īstenošanu. Jebkurš sapratīs, ka būvēt līdzās vienlaikus divus objektus – sliedes un autoceļu – ir ekonomiski izdevīgāk un efektīvāk nekā sākumā ieklāt dzelzceļa trasi un tad nezin kad sākt būvēt autoceļu,» teic U. Kolužs.
Sanāksmē daudz noderīgas informācijas par īpašumu atsavināšanas norisi un kompensāciju saņemšanu sniedza advokātu biroja «Borenius» jurists Edgars Pastars.
Deputāti ignorē sanāksmi
«Bauskas Dzīvei» vairāki sanāksmes dalībnieki pauda neizpratni, kādēļ tik būtiskā diskusijā, kurā iespēja sastapt vairāk nekā desmit projekta izstrādē iesaistīto speciālistu, piedalās tikai divi novada domes deputāti – U. Kolužs un Voldemārs Čačs. «Vai februārī, kad vajadzēs pieņemt galalēmumu, viņi vispār sapratīs, par ko balso?» šaubas izteica sanāksmes dalībniece.
«Bauskas Dzīve» atgādina, ka darba grupu sanāksmēs strādājuši novada vadītāji Raitis Ābelnieks un Alvis Feldmanis, deputāts Jānis Rumba. Dažās apspriedēs piedalījušies deputāti Aleksandrs Novickis, Aivija Kursīte, Rudīte Čakāne, Daira un Arnolds Jātnieki. Taču ir vairāki deputāti, kuri līdz šim apspriedēs par «Rail Baltica» izbūvi vispār nav redzēti.
UZZIŅAI
Iedzīvotāji ar ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumu var iepazīties interneta vietnēs bauska.lv, railbaltica.info. Rakstveida priekšlikumus vai viedokļus par ziņojumu var iesniegt līdz 11. decembrim Satiksmes ministrijā vai arī Vides pārraudzības valsts birojā.
