Nezinu, vai tā ir pavasara gaišā noskaņa vai kas cits, taču tikko albumā skatītā bērnības dienu fotogrāfija lika man domās atgriezties tajā laikā, kad Bauskas pilsētas bērnudārzā svinējām svētkus. Tas bija pirms 74 gadiem – 1938. gadā. Mūsu bērnudārzs atradās ar sētu apjoztā dārzā līdzās Pētera I akmenim pie Kalēju ielas. Mūsu labā audzinātāja bija skolotāja Ozoliņa. Tagad šiem fotogrāfijā redzamiem Bauskas pilsētas bērnudārza «zaķīšiem» (tas – neseno Lieldienu sakarā) vajadzētu būt ap 80 gadiem. Man, Uldim (Zemņickim) Zemzaram (fotogrāfijā no kreisās guļus) gribētos katru ar pūpoliem (ar nokavēšanos) domās nopērt, sakot tradicionālo: «Apaļš kā pūpols, sarkans kā ābols! Veselība iekšā, slimība ārā!», un novēlēt Lieldienās, knaulējoties ar olām, gūt panākumus. Diemžēl fotogrāfijā redzamo vārdus atceros vienīgi baušķeniekiem Veltiņai Dulmiņai-Bratanovai (augšējā rindā pirmā no kreisās) un Modrim (Saratinskis) Straumem (otrais no kreisās).Ja kāds no pārējiem sevi atpazīst, zināt, ka arī jūs tiekat sveikti aizgājušajās Lieldienās.P. S. Ar virsrakstu «Arvien vēl baušķenieks» pirms gadiem «Bauskas Dzīve» divos numuros rakstīja par mani. Par to laikraksta darbiniekiem paldies!
