Mores kaujai, tāpat kā Kurzemes cietokšņa aizstāvēšanai, latviešu leģiona vēsturē ir īpaša vieta.
Mores kaujai, tāpat kā Kurzemes cietokšņa aizstāvēšanai, latviešu leģiona vēsturē ir īpaša vieta. 1944. gada rudenī, kad sarkanarmija visos Austrumu frontes iecirkņos kā neapturama lavīna brāzās uz rietumu pusi, 19. divīzijas vīri pie Mores pēkšņi pārtrauca šo uzvaras gājienu. Gudri un pamatīgi veidota aizsardzības līnija komunistu spēkiem vairs nebija pārvarama. Pret latviešu 19. divīzijas ugunspunktiem noasiņoja uzbrukumā triektās sarkanarmijas divīzijas. Tur uz mūžu savu gaitu pārtrauca daudzi iebrucēju tanki un tika sašķaidītas artilērijas baterijas.
Tolaik leģionāriem, t. sk. arī 44. pulka 1. bataljona 1. rotas komandierim Rolandam Kovtuņenko, kurš pēc Atmodas bija mūsu Nacionālo Daugavas Vanagu organizācijas priekšsēdētājs, izveidojās pārliecība, ka tieši Morē tiks apstādināta sarkanarmijas virzība uz rietumiem un notiks kārtējais pavērsiens kara vēsturē. Diemžēl vācu daļas frontes flangos vairs negribēja cīnīties un apātiski tikai “iztaisnoja” fronti. Par varonību Mores kaujās Rolandu Kovtuņenko apbalvoja ar 1. šķiras Dzelzs krustu.
Mores kaujās, kas ilga no 25. līdz 29. septembrim, 19. divīzijas vīri palika neuzvarēti. Izpildot virspavēlniecības rīkojumu, 5. oktobra pievakarē leģionāri ar grūtu sirdi atstāja veiksmīgi sargātās pozīcijas. Sarkanarmijas apstādināšana pie Mores vācu virspavēlniecībai deva iespēju izvest no Igaunijas un pasargāt no ielenkuma savu 18. armiju. Latviešu bēgļiem no Vidzemes Mores barjera nodrošināja brīvu ceļu uz Kurzemi un vēlāk uz Vāciju, ļāva glābties no komunistu represijām. Trešās Atmodas sākumā Mores kauju varoņiem Nītaures–Mālpils ceļa malā uzstādīja pieminekli. 1990. gada 5. decembrī vandaļi uzspridzināja pieminekli latviešu karavīru atdusas vietā. Tagad tas ir atjaunots. 1. oktobrī pie tā atkal pulcējās patriotiski noskaņoti latvieši.
Nedrīkst aizmirst arī to, ka 1990. gada 5. decembrī nelieši uzspridzināja arī pieminekli Bauskas aizstāvjiem pret otrreizējo PSRS okupāciju Codes pagasta Butku kapos.
Atceroties Bauskas otrreizējo okupāciju no PSRS puses, jāsaka – ļoti maldās tie, kas šo okupāciju uzskata par atbrīvošanu.
