Finanšu institūcijas «Altum» pārstāvji informē, ka Latvijas iedzīvotāji jau pieteikušies uz pusi finansējuma, kas paredzēts namu energoefektivitātes projektiem. Trīs no tiem ir Iecavas un Vecumnieku novadā.
Projekti ir dažādās stadijās – vienu šomēnes pabeidz, vienu turpina, citu tikai plāno. Gan būvnieki, gan eksperti uzsver, ka visi šī gada projekti varētu būt veiksmīgi. Jau šogad būvniecības nozarē ievērojami pieauga izmaksas, nākamgad tās varētu būt pat par trešdaļu vai pusi augstākas. Kā tas ietekmēs energoefektivitātes projektus, pašlaik neviens neņemas prognozēt. Arī iepriekšējā Eiropas Savienības septiņgades plānošanas periodā izmaksas pieauga, un vairāku Bauskas namu iedzīvotājiem nācās atteikties no ieceru realizācijas. Iespējams, pašreizējo projektu īstenotāji ir pēdējie, kas paspējuši «ielēkt vagonā ar lētajām biļetēm», nākamgad varētu būt pavisam cita cena.
Divu gadu darbs
Lielākā veiksminiece ir Iecavas dzīvokļu īpašnieku biedrība «Iecavas Ozolu iela 5». Darbi Ozolu ielas 5. mājā noslēdzas šomēnes. Biedrības vadītājs Alfrēds Cēsnieks stāsta, ka šī gada 24. augustā apritējuši divi gadi kopš projekta sākuma.
Neviena šāda iniciatīva nav vienkārša, tā bijis arī ar šo namu. A. Cēsnieks stāsta, ka šī gada pavasarī mainīti nosacījumi, kā projekta pieteicēji var pretendēt uz finansējumu. Iepriekš bijis jāpierāda, ka ieguldījumi atmaksāsies no apkures ietaupījumiem 20 gadu laikā. Bijis skaidrs, ka pieaugošo izmaksu dēļ to nevar izdarīt. Valdība mainīja noteikumus – ieguldītajam jāatmaksājas 30 gados, tāpēc projektu varēja sākt. Atbalsts ir palielinājies – to var attiecināt arī uz dokumentācijas izstrādi. Projektu vadīšanu gan neviens neatmaksā, to brīvprātīgi uzņēmies biedrības vadītājs Alfrēds Cēsnieks.
Kopējās projekta izmaksas ir aptuveni 295 tūkstoši eiro. «Altum» finansē pusi summas. Ņemts aizņēmums no bankas «Citadele» – 147 tūkstoši eiro – ar desmit gadu atmaksas periodu. A. Cēsnieks pozitīvi vērtē sadarbību ar banku. Teorētiski vienmēr pastāv iespēja paņemt «Altum» finansējumu, bet tad atbalsts ir tikai 30 procenti no summas, un tas izmaksā dārgāk. Darbus veic SIA «Laba māja Latvija».
Sakopts nams
Sienas siltinātas ar 15 centimet-ru biezu akmensvati, bēniņos ir 30 centimetru bieza beramā vate, cokolstāva un pagraba pārsegumam izmantots desmit centimetru biezs putupolistirols. «Galvenās «Altum» prasības energoefektivitātes jomā nevar ignorēt,» saka A. Cēsnieks.
Logi mainīti tikai dažviet – lielākajā daļā dzīvokļu jau ir jauni logi. Toties apkures sistēma pārbūvēta – visur salikti regulējami ventiļi, pie radiatoriem uzstādīti alokatori individuālā siltuma patēriņa nolasīšanai. Tiesa, par to, kā uzskaitīs siltuma patēriņu, iedzīvotāji vēl plāno lemt.
Liela uzmanība pievērsta lietus kanalizācijai, lai novērstu pamatu izskalošanu. Mājas apkārtne nobruģēta. Veikti arī citi darbi.
A. Cēsnieks rēķina, ka kredīta summa vidēji mēnesī būs 1,2 eiro par kvadrātmetru. Renovēts nams, sakopta apkārtne, gaidāms siltuma izmaksu ietaupījums. Esot liels gandarījums par paveikto.
Iecavas novada pašvaldības apsaimniekošanas uzņēmuma «Dzīvokļu komunālā saimniecība» valdes loceklis Jānis Feldmanis, tiekoties ar novada iedzīvotājiem, informēja, ka pašlaik projekti top piecām Iecavas ciema ēkām.
Cīnās par kredītu
Vecumnieku novadā aktīvi ir divi projekti. Rīgas ielas 31. namā darbi rit pilnā sparā. Projektu īsteno pašvaldības apsaimniekošanas uzņēmums SIA «Mūsu saimnieks». Šogad Vecumnieku ciemā apkures izmaksas pieaugs par 21 procentu. Pašlaik siltumapgādes tarifs novadā ir 44,28 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa par megavatstundu, jaunajā apkures sezonā tas sasniegs 53,7 eiro. Turklāt novada dome jau pieprasījusi sākt gatavot informāciju par to, kādam jābūt tarifam 2019./2020. gada apkures sezonā.
Drīz projekts tiks realizēts arī Vallē – Liepu ielā 13. «Mums jāpierāda bankai, ka iedzīvotājiem ir maksājumu disciplīna. Jācīnās ar tiem, kas nav samaksājuši rēķinus,» skaidro dzīvokļu īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētāja Kristīne Niedola. Atlicis pēdējais solis – jāiegūst bankas kredīts. Pozitīvs esot fakts, ka «Swedbank» esot gatava uz šo soli, lai gan ārpus lielajām pilsētām bankas nelabprāt kreditē šādus projektus.
K. Niedola cer uz iespaidīgu siltuma ekonomiju – ietaupīt līdz 80 procentiem no pašreizējā siltuma patēriņa. «Siltuma rēķini Vallē nav mazi. Plānojam daudz ekonomēt,» pauž biedrības vadītāja. Viņa uzsver, ka iedzīvotājiem radusies lielāka uzticība projektam – viņi apzinās, ka šādi darbi ir nepieciešami.
Tiklīdz tiks gūta atbilde no bankas par kredīta piešķiršanu, sāksies darbi. Ņemot vērā pēdējā laika siltās ziemas, būvnieks darbam jau gatavs.
Sākto projektu īstenotāju pārstāvji atzīst, ka finansiāli bijis ļoti grūti visu darīt atbilstīgi prasībām. Iespējams, tieši pieaugušās būvniecības nozares izmaksas kļūs par šķērsli ne vienam vien nākamā gada projektam.
UZZIŅAI
Puse naudas rezervēta
Daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes paaugstināšanas valsts atbalsta programmā visā Latvijā līdz šim iesniegti 403 projektu pieteikumi, grantos (neatmaksājams līdzfinansējums) piešķiramā summa jau sasniedz 72 miljonus eiro. Līdz ar to iesniegtajiem projektiem rezervēta aptuveni puse no kopējā grantiem pieejamā apmēra.
Līdz šim visaktīvāk programmā projektus mājokļu siltināšanai iesnieguši Rīgas un Pierīgas iedzīvotāji – 160 nami. Pēc tam seko kurzemnieki – 107, vidzemnieki – 66, zemgalieši – 54 un latgalieši – 16 nami.
Granti piešķirti 152 māju projektiem, būvniecības procesā ir 98 ēku renovācija, būvdarbi sekmīgi noslēgušies 24 namos. Pabeigtie renovācijas un siltināšanas projekti apliecina ievērojamu enerģijas patēriņa samazinājumu – ja pirms mājas siltināšanas vidējais enerģijas patēriņš ir 165 kilovatstundas (kWh) gadā, tad pēc renovācijas darbiem tas plānots vidēji par 67 procentiem zemāks jeb 54 kWh gadā.
Sandra Eglīte, «Altum» sabiedrisko attiecību speciāliste,
Ingus Salmiņš, Energoefektivitātes programmu departamenta vadītājs.
