Līdz jaunā gada sākumam bija palikušas astoņas stundas, apkaimi ietina maigs putenis. Pēteris Rājevs iedzina pēdējo naglu jumta šīferī un kāpa lejā.
Virtuvē jau smaržoja gadumijas cienasts, bija sarūpētas dāvanas. Saimnieks tām pievienoja savējo – jaunuzceltās mājas jumtu. Četrus gadus, no 1984. līdz 1988. gadam, Gailīšu pagasta Mūsas ciema malā netālu no upes tika būvēti «Pēteri».
Pats visu paveica
Mājas projektu izstrādāja arhitekts Aleksandrs Paklons, vairumu būvdarbu paveica Pēteris. Bija solījumi no kopsaimniecības, ka nāks talkā mājas būvei, taču tālāk par runāšanu lietas nevedās.
Tad Pēteris pats ķērās pie darba. Strādāt viņš varēja pa vakariem, kad atgriezās no oficiālo pienākumu pildīšanas. Netika skaitītas brīvās vakara, vasarās pat nakts stundas. Būvēšana pēc darba notika četru gadu garumā. Rājevus jaunajā mājā ievākties steidzināja kopsaimniecības pārstāvji, jo viņu dzīvoklis bija noskatīts citiem speciālistiem.
Katordznieka darbs
«Mums te apkārt mājām sadoti visādi mīlīgi vārdiņi: «Vijolītes», «Madaras», «Kaijas». Kad es aizgāju piereģistrēt jaunuzbūvēto māju, tās nosaukumu piedāvāju «Brīvkatordznieki». Tas tiešām bija smags katordznieka darbs četru gadu garumā, kuru es pildīju pats no sava brīva prāta. Ciema padomē man atteicās kaut ko tādu dokumentos rakstīt. Padomju Savienībā katorgas darbs nebija iespējams. Te visu būvēja ar prieku un smaidu uz lūpām.
Pārnācu mājās, un abi ar sievu spriedām, kādā vārdu vijumā varētu salikt mājas nosaukumu. Vārdā «Pēdziņi» bijām ieslēpuši manu, sievas Dzintras, dēlu Ingus un Dzintara vārdus. Bet kaut kas tomēr nebija. Tad ieteicu nesarežģīt lietas. Ja savām rokām esmu te visu būvējis, tad sauksim māju manā vārdā. Dēli un mazbērni nākotnē viegli varēs atcerēties, kā tēvu un vectēvu sauca,» sev raksturīgajā humora noskaņā mājas nosaukuma izvēli skaidro Pēteris.
Paša taisīts galds
Ap divstāvu ēku, laikam ritot ierīkots dārzs, izbūvēta garāža, saimniecības ēku komplekss, kurā bija plānota kūts. Tagad tas viss pārveidots par Pētera saimniecību, kurā top viņa galdnieka meistardarbi. Lielajā istabā greznojas meistara darināti krēsli, liels galds. To iespējams iegrozīt, lai saimniekiem un viesiem būtu ērtāk. Pagalmā izbūvēts dārza kamīns ar gaumīgu lapenīti un baseinu.
Rājēvu dēli izauguši, apguvuši datorprasmes un liek tās lietā, strādājot galvaspilsētā. Laukos rīdzinieki ierodas nedēļas nogalēs. «Diviem vien tā māja pašlaik šķiet par lielu. Bet kad atbrauc dēli ar ģimenēm, arī mazmeita Laura, tad katram ir sava vieta, un nekā lieka vairs nav,» stāsta saimniece Dzintra.
Aktīvi seniori
Darbdienās abi seniori cītīgi strādā dārzā, mājās, ir aktīva dzīvesveida piekritēji. Pirms pāris gadiem Pēteris Bauskā pagalmiņu svētkos noskatījis vienriteni. Ik rītu, veicot ar to pāris apļus pa pagalmu, viņš neļauj «kauliem ierūsēt». Viņš arī parāda balvu, ko septembrī saņēmis kā sacensību «Bauskas rudens» gados vecākais dalībnieks. Savukārt Dzintra piebilst, ka viņai nūjošanas vietā ir kaplis, ar ko nākas darboties vai visas vasaras garumā. «Ja darbs nav vienmuļš, ja nav vienas un tās pašas kustības, tad muskuļu izvingrināšanai noder gan kaplis, gan lāpsta, gan vienritenis,» nosmej Pēteris.
«Mēs neesam pensionāri, kuri čīkst par grūto dzīvi un ir neapmierināti ar visu pasaulē. Avīzē rakstiet, ka esam seniori, jo mēs kustamies, darbojamies, paši ar visu tiekam galā un no citiem palīdzību neprasām!» piekodina saimnieks.
