Nākamā gada Saeimas vēlēšanu aktivitātes sasniegušas Bausku. Politisko partiju apvienība «Saskaņas centrs» te izveidojusi nodaļu. Drīzumā tās būšot arī Vecumniekos un Rundālē.
Vēlot 10. Saeimu, 2010. gadā mūsu novados par saskaņiešiem nobalsoja 2078 vēlētāji, 2011. gadā – jau 2750. Partijas līderiem kāpums šķiet nepietiekams, tādēļ dots «ukazs» sarosīties «uz zemēm».
Jābūt gana naivam, lai ticētu, ka kandidātu listē iekļaus un deputātos ievēlēs vietējos vadoņus. Pēdējās divās Saeimās saskaņiešiem Bauskas pusē neviens pilsonis nešķita kandidāta godam atbilstīgs. Tam nepieciešami manipulējami pakalpiņi, kuri palīdzēs savākt balsis, lai Kremļa balstītais politiskais spēks nonāktu pie varas.
Var saprast politisko aktīvistu alkas iesēsties Saeimas deputāta krēslā. Tomēr – kā izskaidrot izvēli kļūt par biedriem partijā, kuras vadītājs apliecinājis noliegumu Latvijas valsts pamatiem, atbalstot krievu valodu kā otro valsts valodu? Kā var saukt par kolēģi deputātu, kurš slauka degunu Latvijas valsts karogā?
Māras Zālītes rokoperas «Lāčplēsis» libretā savulaik izklāstīts, kā nodevības gēns saglabājies mūsu tautā. Laiku pa laikam atrodas pa kangaram, kurā tam iemiesoties.
Var pārmest, ka valdošās partijas gadiem nav pienācīgu vērību veltījušas cittautiešiem, tādēļ viņi savu aizvainojumu pauž, politiskās cerības saistot ar saskaņiešiem. Skumja, bet respektējama izvēle.
Zīmīgi, ka gan Iecavā, gan Bauskā «Saskaņas» līderi ir pensionētie policisti. Kādreizējie Bauskas miliči daudziem palikuši prātā kā bezbailīgi Latvijas neatkarības aizstāvji. Vladimirs Gomonovičs un Sergejs Konoņenko 1991. gada janvārī atdeva savu dzīvību cīņā pret to ideoloģiju, ar kuru tagad biedrojas pensionēto Bauskas policistu politiskie vadoņi.
