Tveices pārpilnajās dienās vai ikviens alk-stam valgmes, kas nereti, pērkona radīta, izšķiļas debesīs. Šī vasara rādās būt ne tikai dabas varenuma izpausmēm bagāta. Zibeņus un pērkonus, klusinātus, dažreiz arī skarbākus, pelnītus un arī nepelnītus, mums nāksies pārlaist pār savām galvām arī no politiķiem.Pirmo satricinājumu, pilnīgi iespējams, piedzīvosim jau pēc pāris dienām, kad atklāsies mūsu kūtrums un vienaldzība, domājot par savas, latviešu nācijas pastāvēšanas pamatnosacījumiem. Visticamāk, ka būsim palaiduši garām kārtējo, ļoti negribu teikt – pēdējo, iespēju glābt latviešu valodu. Lai latviešu valodas aizstāvībai iecerētos labojumus Satversmē virzītu tālāk, jāsavāc vairāk nekā 153 tūkstoši vēlētāju parakstu. Nedēļu pirms parakstu vākšanas beigām savu pilsonisku aktivitāti bija pauduši nedaudz vairāk kā 30 tūkstoši.Dzīvojot Bauskā, varam justies pietiekami droši latviskā vidē. Taču ir maldīgi domāt, ka citur Latvijā latviešu valoda ir tai atbilstīgā godā celta. Vairākkārtējie Daugavpils apmeklējumi pērnvasar mani pārliecināja par pilnīgi pretējo. Bez krievu valodas prasmes šajā pilsētā tu esi pazudis. Tikpat drīz mēs, latviešu valodā runājošie, pazudīsim arī Rīgā. «Vai šis mikroautobuss brauc garām Āgenskalna ģimnāzijai?» – «Pjatjdesjat santimov.» (‘Piecdesmit santīmu’.). «Kāda ir jūsu tautība?» – «Es esmu sieviete.» Tā skan latviski uzdotie jautājumi autobusa šoferim, policistei, un tādas ir viņu atbildes. Ļoti daudzi sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji, ierēdņi latviešu valodu nesaprot. Ja tu runā krieviski, tad Rīgā latviešu valoda nav jāprot. Lai arī tas oficiāli nav nekur definēts, tāda ir īstenība. Ja vienaldzīgi uz to noskatīsimies, klusēsim un neko nedarīsim, pēc gadiem tāda būs realitāte visā Latvijā.Tad sirmais Pērkons varēs ducināt un zibeņus mētāt, cik vien viņam tīk. Neviens mūsu, latviešu, aizstāvi nesapratīs. Mums vēl atlikušas divas dienas, lai nenonāktu Pērkona dusmās – parakstīšanās par latviešu valodas aizstāvību beidzas jau 9. jūnijā.
