Par ceļu satiksmes negadījumiem ierosināto krimināllietu izskatīšana tiesā nav retums.
Par ceļu satiksmes negadījumiem ierosināto krimināllietu izskatīšana tiesā nav retums.
Nepārliecinās par manevra drošību
Satiksmes negadījumā, kas notika pērn, 2. jūnijā, pie automašīnas stūres bija rīdziniece Ilze Orleāne. Braucot pa ceļu Bauska–Aizkraukle un Codes pagasta ceļu krustojumā nogriežoties pa kreisi, viņa nepalaida pretējā virzienā braucošo A. Č. vadīto automašīnu “VW Golf”.
Sadursmē bojātas automašīnas, nopietnas traumas guva arī pasažieri. A. Č. nācās ārstēt skalpētu brūci galvā, bet viņa līdzbraucējai – krūšu kaula lūzumu, kas tika novērtēti kā vidēji smagi miesas bojājumi. Labās puses ribas lūzumu un dažādu ķermeņa daļu sasitumus ieguva arī neuzmanīgā braucēja, kurai tāpat kā A. Č. ģimenei bija ilgstoši jāārstējas. Par šo ceļu satiksmes negadījumu tika ierosināta krimināllieta, kuru nesen izskatīja rajona Tiesa.
Gan morāli, gan materiāli zaudējumi
I. Orleānes neuzmanībai pie stūres sekoja ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumi. Tie bija cēloniskā sakarā ar avārijas sekām un noteica tiesājamās vainu izraisītā ceļu satiksmes negadījumā. Par šādiem kriminālpārkāpumiem likumdevējs paredzējis brīvības atņemšanu, piespiedu darbus un naudas sodu. Turklāt cietušie guva arī samērā lielus morālos un materiālos zaudējumus, kurus tiesas ceļā centās piedzīt no tiesājamās, piesakot civilprasību par 4981,98 latiem. Šajā summā par 2000 latiem viņi bija novērtējuši savu morālo kaitējumu.
Taču ne Civillikums, ne citi normatīvie akti neparedz cietušajiem tiesības uz morālā kaitējuma atlīdzību ceļu satiksmes negadījumā, ja cietušie pēc gūtām traumām nav guvuši locekļu vai sejas sakropļojumu. Par nepierādītu Tiesa uzskatīja arī prasību par neiegūtās peļņas piedziņu 1110 latu apmērā.
Nepieciešami pierādījumi
Kaut gan cietušie bija spiesti ārstēties pēc I. Orleānes izraisītā ceļu satiksmes negadījuma, viņi nebija parūpējušies par pierādījumu saglabāšanu ārstēšanās izdevumiem. Arī šajā gadījumā Tiesa nespēja apmierināt viņu prasību. Pieteikto civilprasību daļā par materiālajiem zaudējumiem Tiesa ieteica cietušajiem piedzīt civiltiesiskā kārtā. Jautājums par zaudējumu atmaksu tiks lemts arī apdrošināšanas kompānijā “Baltikums” atbilstoši Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atlīdzības obligātās apdrošināšanas likumam.
Par izraisīto ceļu satiksmes negadījumu neuzmanības dēļ Tiesa Ilzi Orleāni sodīja ar naudas sodu četru minimālo algu apmērā jeb 320 latiem, neatņemot viņai transporta līdzekļa vadītājas tiesības.
Mašīnu uztic nepilngadīgajam
Pērn, 6. augustā, Vecumniekos dzīvojošais Andris Galvenieks, būdams atbildīgs par sava transporta līdzekļa tehnisko kārtību un ekspluatāciju, auto iedeva kādam nepilngadīgajam, lai viņš brauktu uz Baldones rajona autoservisu “Mežvidi”. Pusaudzim nebija šofera tiesību, trūka arī autovadītāja iemaņu. Toties viņam bija tieksme padižoties ar autovadīšanas māku līdzaudžu vidū. Braucot uz servisu, viņš mašīnā iesēdināja meitenes, neaicinot piesprādzēties ar drošības jostām.
Atgriežoties no servisa, puisis bija neuzmanīgs un neizvēlējās pareizu braukšanas ātrumu. Jaunietis netika galā ar automobili, mašīna ietriecās ceļmalas kokā. Ceļu satiksmes negadījumā sabojāta mašīna, divas meitenes guva dažādas sejas traumas, vienai no viņām lauzts deguna kauls. Laime, ka iegūtie miesas bojājumi nebija ilgstoši jāārstē. Par šo ceļu satiksmes negadījumu tika ierosināta krimināllieta. Automašīnas īpašniekam Andrim Galveniekam par mazāk smaga nozieguma izdarīšanu tiesā nācās atbildēt pēc Krimināllikuma 263. panta. Tiesājamais savu vainu atzina un nožēloja, pats aktīvi veicinot noziedzīgā nodarījuma atklāšanu. Tā kā A. Galvenieka līdzšinējā dzīve bijusi nevainojama, viņam ir darbs un apgādībā divi bērni, nosakot soda mēru, Tiesa to ņēma vērā.
Atzīstot A. Galvenieku par vainīgu kriminālpārkāpumā, Tiesa viņu sodīja ar piespiedu darbiem uz simts stundām, nosakot sodu zemāku par minimālo robežu un neatņemot tiesības uz zināmu nodarbošanos.