Nolieksim galvu parasta policista priekšā, lai piemiņā viņu godinātu.Dzejolis veltīts policistam kapteinim Andrim Znotiņam, kuru pirms gada nošāva bruņotā bandā iesaistījušies policisti un specvienības «Alfa» darbinieki, kuri iebruka spēļu zālē «Fēnikss» Jēkabpilī.Ja darbā mundieris jānes kā forma,Tad godaprātam jābūt kā normai.Par visu augstāks ir gods,Ja to zaudē, – jāsaņem bargākais sods.Nav prātam aptverams mirklis,Tas sirdī dur kā ass irklis,Kā amata brālis var brālim šaut,Vismelnākiem instinktiem vaļu ļaut!Vai tiešām var pārdoties par grašiemUn velnam dvēseli atdot,Kad laupītkāre virsroku ņem?Bet augsti vīri augstas runas nu cerUn vārdus cildenus ber.Kā īstenībā?Tik vien ir kā nosaukums – Tu mūsu miera sargs –,Bet liktenis ir sūrs un skarbs.Nekad mums nezināt,Ko mirkļos pēdējos viņš juta…Par ko?Par negulētām naktīm,Par trauksmi un stresu, Par tukšo maciņuUn plāno maizes šķēli.Un netaisnības priekšāBieži nācās turēt mēli.Un tad vairs nav nekā…Tev paliek mūžīga slava,Bet nekopta tava bišu drava.
