Mūs sasniegusi sēru vēsts par baušķenieku Ģirtu Bernautu, un ir ļoti daudz, par ko domāt un atcerēties.
Ģirts Bernauts paliks mūsu atmiņā kā cilvēks, kurš gandrīz 30 gadu laikā ir daudz paveicis un devis lielu ieguldījumu, izveidojot un uzturot spēkā Hedemoras un Bauskas, līdz ar to Zviedrijas un Latvijas sadarbību. Ģirts vienmēr bija pozitīvi noskaņots un jaunu ideju pārpilns, ļoti viesmīlīgs. Viņam pietika gan laika, gan enerģijas, lai satiktos ar agrākajiem draugiem un arvien paplašinātu mūsu sadarbības loku.
No gluži nejaušas dažu cilvēku satikšanās Igaunijas pilsētā Vīlandē 90. gadu sākumā Ģirts prata izveidot draudzību un profesionāļu apmaiņu starp Zviedrijas un Latvijas slimnīcām un mediķiem, mācību iestadēm, pedagogiem un audzēkņiem, ugunsdzēsības un glābšanas dienestiem, sociālajiem darbiniekiem, biedrību «Sarkanais Krusts» un labdarības organizācijām, luterāņu draudzēm, sportistiem, kori, ansambli, tautas mūzikas un rokmūzikas izpildītājiem, dejotājiem, uzņēmumiem, tūristiem.
Šai sazarotajai draudzībai sākums un enerģijas avots bija viens cilvēks – Ģirts Bernauts. Nevairos apgalvot, ka bez viņa Hedemoras un Bauskas pašvaldības nebūtu izveidojušas tādu sadarbību, kāda tā ir.
Atceros – 1991. gada janvārī Ģirts kopā ar mums, zviedriem, braukāja pa Rīgu, lai mēs redzētu, kā Latvijas cilvēki, pavadot dienas un naktis uz barikādēm, bija gatavi aizstāvēt savas dzimtenes brīvību, apsargājot vairākus svarīgus objektus. Bijām satriekti, pārsteigti, aizkustināti, redzot to savām acīm, esot šo Latvijas ļaužu vidū.
Reiz viņam pajautāju, vai Bauskai ir kāda meiteņu futbola komanda. Ģirts mirkli padomāja un atbildēja apstiprinoši. Tad es aicināju, lai šī komanda nākamajā gadā apmeklē Zviedriju. Problēma gan bija tāda, ka Bauskai tādas vienības nemaz nebija. Taču Ģirts Bernauts to izveidoja, pats trenēja un pēc gada Hedemorā, vēlāk arī Bauskā notika sacensības. Šķiet, ka viņam nekas nebija neiespējams.
Gribam paust Ģirta meitai Ilvai un dēlam Kalvim – jūsu Tētis bija lielisks cilvēks, labs draugs. Viņš spēja iedvesmot citus ar savu optimismu, vienlaikus neapgrūtinot nevienu ar savām raizēm un sāpēm.
Hedemorā daudzi skumst par Ģirta Bernauta aiziešanu, paužam cieņu un izsakām visdziļāko līdzjūtību ģimenei un draugiem. Par viņa paveikto Zviedrijas un Latvijas sadarbībā mums vienmēr paliks vislabākās atmiņas.
