Situācija Eiropas valstu piena nozarē rudenī pasliktinās, secināts lauksaimnieku organizāciju apvienības COPA–COGECA darba grupā «Piens un piena produkti», kurā Latviju pārstāvēja Zemnieku federācijas eksperte Silvija Dreijere.
Vērtējot vidējās piena cenas Eiropas Savienības (ES) valstīs vasaras nogalē, secināts, ka sliktākā situācija ir Baltijas valstīs un Somijā, vēstīts Valsts lauku tīkla vietnē laukutikls.lv publicētajā darba grupas atskaites kopsavilkumā.
Zemākā piena cena vasaras nogalē bijusi Lietuvā – vidēji 20 centi/kg, Igaunijā – 23 centi/kg, un ganāmpulku skaits ir samazinājies par 5%.
Latvijā, pēc oficiālās statistikas, vidējā piena cena ir 20,5 centi/kg, taču, pēc ražotāju «Bauskas Dzīvei» stāstītā, atsevišķi pārstrādātāji pienu pērk arī par 16 – 18 centiem kilogramā, kas ir vairākus centus zem pašizmaksas. Kā iepriekš skaidroja vairāki Bauskas un Vecumnieku novada zemnieki, ar pašu krājumiem un ieņēmumiem no citiem ražošanas virzieniem subsidēt piena fermas būs iespējams vēl dažus mēnešus, tāpēc cer uz piena cenas pieaugumu ziemas sezonā.
Eiropas lauksaimniecības komisārs Bils Hogans neoficiālā sarunā ar Eiropas žurnālistiem septembrī vizītes laikā Īrijā atzina, ka Baltijas valstis un Somija piena nozarē ir vissliktākajā situācijā, tāpēc te ir pamats prasīt papildu atbalstu. Taču dalībvalstīm esot iespēja ātrāk izmaksāt daļu subsīdiju, lai zemnieki varētu risināt finanšu plūsmas problēmas.
Maksās avansu
Somijā zemnieki nevarot laikā nomaksāt kredītus bankām, tāpēc naudas plūsmas nodrošināšanai plānots sākt tiešmaksājumu izmaksu pirms 1. decembra.
Līdzīgs lēmums pieņemts Latvijā. Zemkopības ministrija vēsta, ka novembrī Lauku atbalsta dienests (LAD) sāks vienotā platībmaksājuma avansa izmaksu 70% apmērā. Ar 15. novembri LAD sāks 85% avansa izmaksu saimniecībām no apgabaliem ar dabas vai citiem specifiskiem ierobežojumiem.
Piena cena samazinājusies visās ES dalībvalstīs, vairākās noslīdot zem pašizmaksas, taču labāka situācija ir tur, kur vairāk izmanto vietējos produktus. Kā Eiropas žurnālistiem vizītes laikā stāstīja Īrijas organizācijas «Bord Bia» izpilddirektors Eidans Koters, šajā valstī vietējā patēriņā lauvas tiesa ir pašu ražoto piena un gaļas produktu, tāpēc iepirkumu cenas turas virs pašizmaksas. Ja situācija nepasliktināsies, ar tagadējiem ieņēmumiem īru piena ražotāji varot mierīgi pārlaist kritisko posmu. «Bord Bia» ir Īrijas lauksaimnieku organizāciju veidota apvienība, kuras uzdevums ir tirgū popularizēt Īrijas vietējā ražojuma pārtiku, vienlaikus izglītojot zemniekus eksporta produktu ražošanai.
Iesaka jaunus tirgus
Vairākās ES valstīs piena ražotāju situāciju pasliktina arī par kvotu pārsniegumu aprēķinātā soda nauda, taču dažviet panākta vienošanās, ka to segs pakāpeniski, piedaloties arī pārstrādātājiem, kuri maksās noteiktu fiksētu piemaksu piena iepirkuma cenai.
COPA–COGECA cūkgaļas darba grupā secināts, ka situācija ES cūkgaļas tirgū ir ļoti slikta, jo gaļas kilograma pašizmaksa ir augstāka par cenu. Latviju apspriedē pārstāvēja Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes eksperte Dzintra Lejniece. Tik drīz nav gaidāma situācijas uzlabošanās, jo vienā no svarīgākajiem eksporta tirgiem Ķīnā cūkgaļas patēriņu mazinās ekonomiskās svārstības, bet Āfrikas cūku mēris Polijā un Baltijas valstīs ir iegansts, lai slēgtu Krievijas tirgu visam ES cūkgaļas eksportam.
Eiropas Komisijas (EK) pārstāvis Uve Sprengers atzinis, ka nav administratīvu instrumentu, lai situāciju uzlabotu. Vienīgā izeja esot atrast jaunus eksporta tirgus.
COPA–COGECA eksperti uzsvēra, ka jāaktivizē sarunas ar Krieviju, lai atsāktu cūkgaļas eksportu, kā arī organizēt privāto cūkgaļas glabāšanu. Situācijas stabilizēšanai varētu palīdzēt tauku pārstrāde enerģijā un biodegvielā, kā arī eksporta kredīti un apdrošināšana. Ražotāji iesaka stingrākus labturības noteikumus pagaidām atlikt.
COPA-COGECA ir lauksaimnieku jumta organizācija Eiropas valstu zemnieku interešu pārstāvībai Eiropas Savienības un citās starptautiskās institūcijās. Tajā apvienojušās vairāk nekā 130 Eiropas valstu lauksaimnieku, mežsaimnieku un zivsaimnieku nevalstiskās organizācijas.
