Tas nemaz nebija tik sen, kad 19. maijā tika atzīmēta V. I. Ļeņina Vissavienības pionieru organizācijas gadadiena.
Tas nemaz nebija tik sen, kad 19. maijā tika atzīmēta V. I. Ļeņina Vissavienības pionieru organizācijas gadadiena. Šajā laikā pionieru rindas papildināja simtiem jauno ļeņiniešu.
Arī pret analfabētismu
Bauskas apriņķa pionieru organizācija izveidota 1940. gada rudenī, kad vairākās skolās (Svitenē, Bārbelē, Stelpē, Jaunsaulē, Iecavā, Bauskā) organizācijā tika uzņemti pirmie pionieri – strādnieku un zemnieku bērni. Kā tolaik rakstīja prese, mūsu novadā pirmo reizi iemirdzējās sarkano kaklautu liesmiņas uz jauno ļeņiniešu krūtīm un kvēli izskanēja pioniera solījums un devīze: “Pionieri, esi modrs!” un atbilde: “Vienmēr modrs!”.
Beidzoties 1940./1941. mācību gadam, pionieru pulciņi bija izveidoti visās Bauskas apriņķa skolās. Tajos darbojās vairāki simti pionieru, kas ievēroja organizācijas darbības pamatprincipus, tādus kā “pionieris ir sekmīgs mācībās, ir modrs pret ienaidniekiem, aizstāv padomju varas intereses” u. tml. Diezgan interesants toreizējās Latvijas apstākļos bija jauno pionieru pienākums piedalīties analfabētisma likvidēšanā…
1940./1941. mācību gadā Bauskas apriņķī pionieru nebija daudz, tāpēc nebija arī vēlāk tik pierasto pionieru pasākumu. Ziemā atsevišķās skolās viņi organizēja pārgājienus ar slēpēm un sacensības, bet 1941. gada jūnijā Iecavas, Vecumnieku un Misas pionieri sarīkoja pirmo nometni Zvirgzdē. Vienlaikus Mežotnē notika visu apriņķa pionieru vadītāju nometne kursi. Pionieru vadītāji šajā laikā bija komjaunieši, kuru organizācijas pirmsākumi Bauskas apriņķī arī meklējami 1940. gada rudenī. Toreiz par pirmajiem pionieru vadītājiem tika iecelti vairāki komjaunatnes aktīvisti – Francis Orlickis, Šrolis Kurmanis, Rihards Grenctāls, Voldemārs Pakulis, Zignots Strazdiņš, Alma Šlosberga-Skuja u. c.
Aktīvistu likteņi kara laikā
Sākoties PSRS un Vācijas karam, 1941. gada jūnija beigās daudzi pionieru vadītāji nonāca reālu draudu apstākļos kā vieni no daudzajiem padomju varas aktīvistiem, pret kuriem vērsās izveidoto pašaizsardzības vienību represijas. Tādēļ daudzi paspēja evakuēties uz PSRS un nokļuva Sarkanās armijas rindās, bet palikušie jau jūnija beigās un jūlija sākumā tika apcietināti. Pašaizsardzībnieki apcietināja, piemēram, Bārbeles skolas pionieru vadītāju Viktoru Pūpolu, Jaunsaules skolas pionieru vadītāju Z. Strazdiņu, Īslīces skolas pionieru vadītāju A. Šlosbergu-Skuju, Skaistkalnes skolas pionieru vadītāju Š. Kurmani.
Š. Kurmani kā ebreju Vecsaules pagasta Likvertenu silā nošāva jau 1941. gada augustā kopā ar citiem pagasta ebrejiem, bet pārējie apcietinātie nonāca Vecsaules kūdras purvā ierīkotā darba nometnē jeb paplašinātajā cietumā. No turienes V. Pūpolu, Z. Strazdiņu un A. Šlosbergu-Skuju kopā ar vēl apmēram 30 padomju aktīvistiem 1941. gada septembrī aizveda uz Vecsaules pagasta Likvertenu silu un nošāva.
Interesants, bet diemžēl nezināms ir Skaistkalnes pioniera Gunāra Muraško liktenis. Viņš 1940./1941. mācību gadā kā vienīgais no Bauskas apriņķa pionieriem bija nopelnījis ceļazīmi uz Vissavienības pionieru nometni “Arteks” (Krimā) un 1941. gada jūnijā devās uz turieni. Savukārt jau 1941. gada jūlija sākumā vācu vērmahts bija okupējis visu Latvijas teritoriju, un skaidrs, ka zēnam ceļš atpakaļ pie vecākiem uz mājām bija nogriezts līdz pat 1944. gada rudenim.
Cīnās par varoņu vārda piešķiršanu
Pēc kara daudzi pirmā padomju varas gada pionieri un viņu vadītāji, kas bija izgājuši kara ceļus, atgriezās un kļuva par pagastu partorgiem (F. Orlickis, V. Pakulis), kā arī par iznīcinātāju bataljonu kaujiniekiem un piedalījās cīņās pret nacionālo pretošanās kustību. Šajās cīņās 1946. gada jūlija beigās, piemēram, tika nogalināts bijušais Pilsrundāles skolas pionieru vadītājs un pagasta partorgs Teodors Spira. Vairākās apriņķa skolās atjaunojās arī pionieru organizācijas darbība – sākumā Iecavā, Jaunsaulē, Vecsaulē, bet vēlāk arī citās skolās. 1945. gadā pionieru organizācijas bija atjaunotas visās Bauskas apriņķa skolās un šīs organizācijas darbību kontrolēja Latvijas Ļeņina Komunistiskās Jaunatnes Savienības (LĻKJS) Bauskas apriņķa komitejas pirmais sekretārs Voldemārs Laurs.
Pirmo pēckara pionieru vienību darbs galvenokārt bija saistīts ar karā kritušo sarkanarmiešu kapu sakopšanu un palīdzēšanu viņu piederīgajiem. Izveidojās tā sauktā timuriešu kustība; pionieris Timurs bija viens no rakstnieka A. Gaidara stāstu par pionieriem varoņiem. Padomju varas organizēto pseidovēlēšanu laikā pionieri bieži pildīja aģitatoru lomu ar mākslinieciskās pašdarbības koncertiem u. c. priekšnesumiem. 1948. gadā Bauskas pilskalna parkā, kuru tolaik sauca par Komjaunatnes parku, notika pirmais Bauskas apriņķa pionieru salidojums. Vēlāk tā kļuva par noturīgu tradīciju. Šajā gadā Bauskas apriņķa pionieru organizācijas delegācija 13 cilvēku sastāvā V. Pakuļa vadībā piedalījās arī Latvijas pirmajā pionieru salidojumā.
40. gadu beigās un 50. gadu sākumā regulāri notika skolu pionieru organizāciju sacensības par labākās Bauskas rajona pionieru organizācijas nosaukumu un katrai skolas organizācijai piešķīra kādas personas vārdu. Parasti tie bija dažādi Lielā Tēvijas kara (tā tolaik dēvēja PSRS un Vācijas karu) un Krievijas Pilsoņu kara varoņi un dalībnieki. Piemēram, Bauskas pamatskolā pionieru organizācijai bija piešķirts sarkano partizānu vadītāja Otomāra Oškalna vārds, bet Bauskas 1. vidusskolas pionieru organizācijai – komunistiskā pagrīdnieka Imanta Sudmaļa vārds u. tml. Nez vai šodien būs daudz tādu, kas zinās, kas bija Valērijs Čkalovs, Oļegs Koševojs vai Nikolajs Gastello, kuru vārdā bija nosauktas attiecīgi Pilsrundāles, Bārbeles un Pāces skolas pionieru organizācijas. Savukārt Skaistkalnes vidusskolas pionieru organizācijai bija dots Raiņa vārds.
Šī tradīcija vēlākajos gados tika izkopta pat tiktāl, ka savu vārdu piešķīra arī katras skolas klases pionieru pulciņam.
Talkas, godasardzes un ierindas skates
Pagājušā gadsimta 50. un 60. gados pionieru organizācijā bērnus vecumā no desmit gadiem sāka iesaistīt masveidā. Uzņemšana tomēr notika ar nelielu atlasi – pretendentam vajadzēja sekmīgi mācīties un vismaz apmierinoši uzvesties. Kļūdams par pionieri, skolēns deva svinīgo solījumu būt uzticīgam cīnītājam par Ļeņina-Staļina lietu, par komunisma uzvaru, par Ļeņina mācības ievērošanu un apliecināja kvēlu Dzimtenes mīlestību.
Šajā laikā pionieri tika iesaistīti talcinieku kustībā. Katru gadu regulāri rudenī un pavasarī obligāti bija jāstrādā lauku darbi kolhozos un sovhozos. Turklāt katrai skolai bija savi izmēģinājumu lauciņi, kuros audzēja dažādas lauksaimniecības kultūras un veica pat selekciju. Ar to nodarbojās pionieru naturālistu pulciņi. Vēl pionieri piedalījās dažādās sporta un militarizētās spēlēs, kā arī tūrisma ekspedīcijās ar devīzi “Mana dzimtene – PSRS”. Bija arī dažādu piemiņas vietu un sarkanarmiešu apbedījumu sakopšanas talkas. regulāri organizēja tikšanās ar Lielā Tēvijas kara cīņu varoņiem, Komunistiskās partijas darba veterāniem u. tml., kā arī pionieru godasardzes brāļu kapos un citās piemiņas vietās, bet pionieru sardzes postenis Nr. 1 bija Ļeņina piemineklis Bauskā.
Daļa no cilvēku mūža
Pionieru organizācijas darbu Bauskas rajonā kopš 1966. gada koordinēja un vadīja Pionieru nama (pirmais šī nama direktors bija Normunds Pūķis) metodiķi, kas organizēja un vadīja dažādu novirzienu pulciņus un sacensības, piemēram, militāro spēli “Kāvi”. Par regulāru tradīciju 70. un 80. gados kļuva politisko dziesmu konkursi un militārās ierindas skates, no kurām man vislabāk atmiņā palikušas īpašās pionieru sasauksmes jeb t. s. “rečovkas” (no krievu valodas atvasināts vārds). Bauskas rajona pionieru organizācijas darbs jauno ļeņiniešu audzināšanā vairākkārt tika novērtēts Latvijas mērogā, bet augstākais sasniegums bija 1984. gadā, kad Bauskas rajona Pionieru un skolēnu nams ieguva tiesības piedalīties PSRS Tautas saimniecības sasniegumu izstādē Maskavā.
Skatot Bauskas rajona pionieru organizācijas vēstures lappuses, tajās atrodami daudzu pazīstamu cilvēku vārdi. Viņiem daļa mūža bija saistīta ar šo organizāciju – gan kā ierindas pionieriem, gan arī kā pionieru vadītājiem. Bauskas rajona pionieru darba vadītājām un koordinatorēm Laimdotai Salai (no 1970. gada vadīja Pionieru namu, ar viņas gādību muzejā nonāca ļoti daudzi ar šo organizāciju saistīti materiāli), Veronikai Ruķerei, Bārbeles pamatskolas pionieru vadītājai Silvijai Maskalei, Bauskas pamatskolas pionieru vadītājai Zaigai Zviedrei, Īslīces pamatskolas pionieru vadītājai Martai Tumbīlei darbs pionieru vadīšanā bija daļa no mūža, par ko tika saņemti arī daudzi apbalvojumi. Piemēram, M. Tumbīle tika apbalvota ar Darba Sarkanā Karoga ordeni.
Norobežojoties no pionieru organizācijas politiskās darbības vērtējuma, minēto organizāciju varam uzskatīt par toreizējo pusaudžu saturīga brīvā laika pavadīšanas iespēju. Šāda rakstura jauniešu organizācijas ir bijušas un arī tagad pastāv daudzās valstīs. Arī Latvijā, piemēram, skauti, gaidas, mazpulcēni.
