Iemīlēšanās un mīlestība nudien nav viens un tas pats. Vieglākais skaidrojums: «Mīlestība ir tad, kad spējam lidot, lai gan iemīlēšanās spārni nokrituši.»
Iemīlēšanās bums
Maģiskās izjūtas, iemīlēšanās mirklis ir izraušanās no vientulības važām. Nereti tā tiek uzskatīta par iluzoru pasauli, no kuras kādu dienu nenovēršami būs jāmostas, atverot acis reālajai pasaulei.
Baušķenieks Maksims Miščenko sevi pieskaita sapņotāja tipam. Viņš tic mīlestības maģijai un lielajai mīlai. Iespējams, par to atbildīga viņa zodiaka zīme – Jaunavas zvaigznājs, taču jaunības trakumā viņš to «noveļ» uz pieredzes trūkumu, kā arī ticību filmās redzētajam un vecāku klāstītajam. Tas traucējis «uzaudzēt biezu ādu», kas mūsdienās nereti tiek uzskatīts par trūkumu.
No jaunībā piedzīvotām spēcīgām mīlas kaislībām viņš pazīst vibrācijas un prot tās bloķēt, jo iemīlēšanās var būt ne tikai «tā gadījās», bet arī apzināta izvēle. Baušķenieks ir pārliecināts, ka viņa sirds caur vilšanos ir kļuvusi raupjāka.
No pirmā skatiena
Kad romantismu sāk nomainīt realitāte un tie, kas bija viens vesels, atkal kļūst par atsevišķām individualitātēm, ir divas izvēles. Šķietami vieglākā ir atbrīvošanās no attiecībām, otra – reālas mīlestības veidošana. Tie, kas izvēlas atbrīvošanās ceļu, sāk tādu kā nebeidzamu ciklu, meklējot jaunus partnerus, ko viegli aizvietot. Tā ir tāda kā dzīvošana savā iemīļotākajā seriālā. Nav iespējams pilnībā pārveidot otru pēc sava prāta, ir jāpielāgojas. Tas ir pretrunīgi, jo uzskats, ka katram lemts tikai viens partneris, ir mīts. Maksims gan tic pirmās mīlestības un mīlestības no pirmā acu skatiena spēkam, saucot par aplamu teoriju «Pirmā vienmēr ir nelaimīga».
«Kā tu vari būt pārliecināts, ka tā bija mīlestība?» jautāju puisim. «Domāju, fakts, ka skolas gados cēlos stundu agrāk un gāju uz mācību iestādi caur simpātijas mājas sētu, kas bija otrā pilsētas galā, ir pārliecinošs,» skan atbilde. Viņš vēl joprojām meiteni, kas nu jau ir precēta dāma, uzlūko ar siltām jūtām un ir pārliecināts, ka mīlestība ir iemesls, kāpēc cilvēks vispār šai pasaulē ir piedzimis.
Līdzīgie pievelkas
Otrs cilvēks jāpieņem kā personība, nevis jācenšas aizpildīt tukšumu sevī. Svarīga ir pielāgošanās, uzskata baušķeniece Krista Rūtena, kurai attiecības ar Dāvi sākās vēl pamatskolas gados. Nu viņi kopā ir jau desmit gadu. Tas, pēc Kristas domām, nebūtu iespējams, ja kāds no abiem censtos dominēt pār otru. «Kopīgām interesēm ir liela loma saskaņas veidošanā. Tā kā Dāvis ziemā aizraujas ar snovbordu, esmu pievērsusies distanču slēpošanai. Nav obligāti darīt to pašai, bet vismaz skatīties vienā virzienā.»
Krista attiecības salīdzina ar puķi podiņā. Sākumā tā uzzied un ir skaista pati par sevi, taču pēcāk jākopj, jārūpējas un jālolo. «Neplānošana un nesacerēšanās» ir labākie atslēgvārdi, lai viss izdotos.
Viņu attiecības pārbaudītas pirms dažiem mēnešiem, kad tuvi draugi palūdza Kristai un Dāvim kļūt par vedējiem viņu kāzās. Tas bija pārsteigums, jo parasti pieņemts, ka tiek izvēlēti jau precēti pāri. Taču viņi ar prieku piekrita, un tas tikai stiprināja izjūtu, ka viņu savienība ir spēcīga un laika gaitā pārbaudīta.
Sabiedrībā pastāv uzskats, ka cilvēks var tapt līdzīgs otram, ilgstoši dzīvojot kopā. Šim pieņēmumam piekrīt Janīna Romanova no Brunavas. Viņa par šo tēmu diskutējusi ģimenes lokā un nonākusi pie secinājuma, ka viņai un vīram kļuvusi līdzīga humora izjūta, pasaules kārtības izpratne, gaume. Tas redzams, izvēloties gan televīzijas vakara raidījumus, gan bērnu vārdus pirms vairāk nekā 40 gadiem. Janīnas meita saskatījusi, ka, ilgstoši klausoties partnerī un uzturot attiecības, kļuvuši līdzīgi arī vecāku sejas panti.
«Trīs gadu» teorija
Franču rakstnieks Frederiks Beigbeders uzskata, ka «mīlestība ilgst trīs gadus». Pēc šīs teorijas motīviem izdota gan grāmata, gan pēcāk tapusi filma. Viņa radītie darbi nekad nepaliek bez skaļas reakcijas. Secinājums – mīlestība ir kā rīta dūmaka, kas ātri izplēnē, un laulība ir tikai komerciāla reklāma. Visvairāk tiek tērēts attiecību sākumā un trīs gadus vēlāk – tiesas zālē…
Rakstnieka pārliecība ir tik dziļa, ka, noskatoties filmu «L`Amour dure trois ans» («Mīlestība ilgst trīs gadus»), teju sāc ticēt, ka «mīlestība ir vēja enerģija jeb tukša gaisa kulšana» un laulību lielākais ieguvums ir tas, ka savā runā varam iepīt tādus vārdus kā «mans vīrs» un «mana sieva». Protams, to visu var uzskatīt par melno humoru. Ne visi piekritīs rakstnieka pieteiktajam laika grafikam, ka «pirmajā attiecību gadā tiek nopirktas mēbeles, otrajā gadā tās tiek pārbīdītas, trešajā – sadalītas».
F. Beigbeders pirms «iestūrēšanas» laulības ostā iesaka aiziet uz tiesu namu, kur tiek šķirtas laulības un pārfrāzēta mācītāja svētība: «Varat viens otru ienīst līdz mūža galam.» Viņa darba citāts – «mīļākie pusdieno, un laulātie vakariņo» – noder, lai iesāktu cinisko piezīmju blociņu.
