Jau vairāk nekā trīs mēnešus Bauskas novadā darbojas jaunievēlētā dome, bet šī gada pavasaris pagāja dažādās priekšvēlēšanu norisēs, kādas no jauna uzbangos nākamgad, kad gaidāmas kārtējās Saeimas vēlēšanas. Daudz spilgtākas kaislības priekšvēlēšanu laikā Latvijā un arī Bauskā virmoja pēc Pirmā pasaules kara.
Laiki mainās, tikumi paliek
Pēc Pirmā pasaules kara, kad Latvija kļuva par demokrātisku valsti, sabiedrībai nācās mācīties, ko nozīmē demokrātija. Daudz kas bija jauns, tāpēc gan pirms parlamenta, gan pašvaldību vēlēšanām uzbangoja politiskās kaislības, kas bieži vien pārkāpa pat uzvedības, morāles un ētikas normas. Lai arī mūsdienās politiskā kultūra ir visnotaļ civilizēta, tomēr arī šodien šad un tad gribas atcerēties veco parunu – «Laiki mainās, tikumi paliek».
Vislielākās pirmsvēlēšanu kaislības pagājušā gadsimta divdesmitajos gados uzvirmoja pirms parlamenta vēlēšanām. Lasot tā laika presi, notikušais vizualizējas un prātā nāk ainas no pazīstamās latviešu spēlfilmas «Pie bagātās kundzes», ko jaunajā sezonā iestudējis arī Nacionālais teātris. Tur redzamās kaislības nav tikai scenāristu izdomājums, tās atbilda patiesībai.
Skarbi jācīnās ar konkurentiem
Līdz 1929. gadam Latvijā nebija noteiktas kārtības priekšvēlēšanu aģitācijā, un tāpēc partijas pirms vēlēšanām tērēja milzum daudz papīra un klīstera, aplīmējot pilsētu namu sienas, sētas un citas vietas ar rožainiem solījumiem un pretinieku noķengāšanu, kas tolaik bija teju vai galvenais priekšvēlēšanu cīņu ierocis. Plakātus līmēja visur, nerespektējot ne privāto, ne valsts īpašumu. Lai noturētu savas pozīcijas, nācās noplēst konkurentu plakātus un pēc tam savukārt atjaunot savējos, ko noplēsuši konkurenti. Un tā līdz pat vēlēšanu dienai.
Šajās plakātu līmēšanas-plēšanas reizēs izcēlās dūru izvicināšanas un nācās iejaukties policijai. Bez tradicionālajām ēku sienām un sētām plakātu izlīmēšanai netika smādēti arī pieminekļi un koku stumbri. Dažviet Latvijā, piemēram, Sociāldemokrātiskās partijas aģitatori savus plakātus izlīmēja pat uz kapu pieminekļiem, par ko laikraksts «Zemgales Balss» ironizēja: «Tā kā starp dzīvajiem sociāldemokrātiem piekritēju nav, tad tiem jāaģitē starp mirušajiem».
Ķengājas presē
Provincē tik lielas priekšvēlēšanu kaislības gan nebija vērojamas. Lauku ļaužu aģitēšanai vispiemērotākā forma bija sapulces ar tām sekojošiem bezmaksas koncertiem un brīvām uzkodām ar tēju. Par šādām norisēm pirms 1931. gada februāra beigās notikušajām Bauskas apriņķa pašvaldības vēlēšanām varam lasīt vietējā presē. Piemēram, laikrakstā «Bauskas Avīze» lasāms, ka 1931. gada janvārī Latviešu lauksaimnieku ekonomiskās sabiedrības namā (tag. Bauskas tautas namā) savu priekšvēlēšanu sapulci bija sarīkojuši sociāldemokrāti. Sapulcei veltīta tam laikam raksturīga, pret konkurentiem vērsta nievājoša replika, ka pēc «vāji apmeklētas sapulces sekoja aģitgrupas «mākslinieciskā» uzstāšanās. Aģitgrupa komplektējas no zeņķeļiem, kam daudz būtu vēl jāstrādā pirms līst uz skatuves». Savukārt tā paša gada 1. februārī Stelpē teātra izrādes starplaikos kāds kandidāts cienājis sanākušos ar bezmaksas tēju.
Par sociāldemokrātu priekšvēlēšanu sapulcēm laikraksts «Bauskas Vēstnesis» ironizēja, ka tajās notiekot politisko konkurentu ķengāšana, «apmētājot» viņus ar tik sulīgiem izteicieniem, ka tie «smalkuma» ziņā pārspēj tirgus dāmu izteicienus un vārdu krājumu. Arī citos preses izdevumos konkurentu politiskās sapulces visbiežāk tika dēvētas par «salašņu sapulcēm». Kā redzams, savu lomu priekšvēlēšanu kaislībās spēlēja preses izdevumi.
Kā mūsdienās
Tomēr priekšvēlēšanu kaislības bija avots satīriskai presei. Piemēram, humoristiskajā žurnālā «Svari» ir publicētas ļoti daudzas asprātīgas karikatūras un feļetoni par balsu zvejošanu u. tml. izdarībām.
Priekšvēlēšanu kaislību attēlošanai tika sacerētas arī rīmes. Piemēram, šāds pantiņš par «veļas mazgāšanu» Bauskā:
«Kad februārī saule atskārstīs, ka diezgan slinkojusi/ un lēnām griezties sāks uz pavasara pusi,
Tad pilsētrāte teiks: «Nu mums valdīts gana» un Bauskā sāksies lielā veļas mazgāšana.
Dažs pilsonis, kas citkārt pieņemami spriež un domā, nu centīsies ar varu iekļūt anštendīgas vešerienes lomā.»
Vēl citāts no laikraksta «Bauskas Avīze» 1931. gada 13. februāra numura. Tas raksturo tā laika politisko kultūru, kas raksturīga arī mūsdienu politiķiem: «Tuvojoties pašvaldību vēlēšanām, visās politiskajās partijās ir ļaudis, kas grib visur būt pirmie, lai viss notiktu pēc viņu stabules. Tiklīdz kaut kas viņiem nav pa prātam, tie metas kājās un dodas pie citām politiskām grupām. Šādi tipi nedomā par darbu, bet tikai par to, lai varētu valdīt un ar to arī sev kādu labumu iegūt. Savas patmīlības dēļ [..] viņiem ir vienalga, vai būt pie Zemnieku savienības vai pie sociālistiem…»
