Šodien, 4. oktobrī, Starptautiskajā dzīvnieku aizsardzības dienā, Pārtikas un veterinārais dienests aicina visus Latvijas iedzīvotājus, arī baušķeniekus, ar lielāku izpratni un cieņu izturēties pret cilvēces «mazajiem brāļiem» – dzīvniekiem.
Šodien, 4. oktobrī, Starptautiskajā dzīvnieku aizsardzības dienā, Pārtikas un veterinārais dienests aicina visus Latvijas iedzīvotājus, arī baušķeniekus, ar lielāku izpratni un cieņu izturēties pret cilvēces “mazajiem brāļiem” – dzīvniekiem. Atcerieties, ka mūsu pienākums ir ne tikai priecāties, bet arī rūpēties par tiem.
“Bauskas Dzīve”, piedāvājot rubriku “Mīlulis”, aicina par dzīvniekiem rūpēties augu gadu.
Šoreiz iepazīstinām ar angļu kokerspaniela šķirnes sunīti Barbaru, kura ir dzīvesprieka pārpilna. Viņa ir arī ļoti draudzīga. Kad saimniece baušķeniece Irēna Podaviļņika dodas ciemos, Barbara labprāt iet līdzi. Kustonīte īpaši sajūsminās par bērniem.
Vēlas rotaļāties
Aizejot viesos, sunīte atrod bērnistabu, pieiet pie mantu kastes, paķer zobos kādu mīksto mantiņu. Pienes bērnam un vēlas, lai ar viņu rotaļājas. Ja sunītes domas nav saprastas un bērns atņem mantu, Barbara skrien pēc nākamās. Ja gadās ciemoties tādās mājās, kur saimniece iebilst pret suņuka vēlmi revidēt, viņa ielec Irēnai klēpī un pacietīgi tup.
Vēsi laika apstākļi gan kucītei ļoti patīk. ne tikai tāpēc, ka pati ir dzimusi oktobrī, bet gan tālab, ka bērni sāk valkāt cimdus. Ārā pastaigājoties, Barbara pamanās klusām pie smilškastes piezagties klāt kādam bērnelim, no kabatas ātri izrauj cimdu un jautra jož prom.
Frizējas Rīgā
Reizi trīs mēnešos Barbara brauc uz Rīgu, lai apmeklētu suņu frizētavu. Meistare izveido skaistu frizūru, uz vēdera atstājot garāku spalvu. Pēc lielās ekskursijas “dāmīte”, atgriežoties mājās, jūtas izsalkusi. Kustonītes ēdienkarte ir gana plaša – papildus speciālajai suņu sausajai barībai tā labprāt uzkož kādu dārzeņu gabaliņu. Paprika ir liels našķis.
Pēc labi ieturētām vakariņām uznāk salds miedziņš. Naktī Barbara guļ saimniecei pie kājām. No rītiem, kad mājinieki dodas savās dienas gaitās un Barbarai saka attā, sunīte mudīgi ielec gultā un apguļas. Galvu viņa liek uz spilvena, lai varētu izbaudīt, cik ērti guļ cilvēki.
Baidās no suņiem
Uz ielas Barbara ir gan pārdroša, gan ļoti bailīga. Sunī tei vienai nepatīk staigāt. Ja saimniece apsēžas uz soliņa, arī četrkājainā pastaigas dalībniece notupjas blakus un nedo mā nekur skriet. Līdzko Irēna pieceļas, kokerspanielīte katram pretimnācējam pieskrien klāt, jo grib draudzēties. Reiz kucīte pēkšņi izskrēja uz ie las, laime, ka mašīnas paguva nobremzēt. Drošs paliek ne drošs, Irēna viņu ved siksniņā.
Barbarai ir bail no suņiem. Tiklīdz kāds zobainis pieskrien viņai klāt, sunīte vēlas, lai saimniece paņemtu klēpī. Barbarai patīk iet garām augstām sētām, aiz kurām suņi, lielāki par viņu, uzstājīgi rej. Tajos brīžos rodas drosme, jo zināms, ka pāri sētai neviens nepārlēks. Ja kucīte kaut ko iedomājas, viņa neatlaidīgi sēž un gaida, lai kāds palīdz nodomu īstenot. Īpaši iemīļoti ir plastmasas pudeļu korķi. Tie ir labs graužamais, pudeles viņu vairs neinteresē.
