Patlaban pilnā sparā rit ūdensputnu medības. Šīs sezonas iecienītākais medījums ir pīles, kuras drīkst medīt no augusta otrās sestdienas līdz novembra beigām. Ūdensputnu šaušana tiek uzskatīta par kārtīgu iesildīšanos pirms visvairāk gaidītā notikuma – briežu buļļu, aļņu un dzinējmedībām.
Jo sliktāki laikapstākļi, jo labāk
Pīļu medībām piemērotākais laiks ir septembra beigās un oktobra sākumā, kad ziemeļos temperatūra noslīdējusi līdz mīnus desmit grādiem un putni, meklējot siltāku klimatu, baros lido uz Latviju.
Lai arī sezona nupat sākusies, mednieki spriež, ka tā būs viena no labākajām pēdējo pāris gadu laikā. Tas esot sausuma dēļ. Grāvji, purvi un dīķi ir pusizžuvuši, uz laukiem šogad nav milzīgu peļķu, tāpēc putni uzturas vienviet lielākās ūdenstilpnēs – upēs un ezeros.
Lai izdotos labas medības, svarīgi ir laikapstākļi – jo tie sliktāki, jo labāk. Bezvējā, siltā laikā pīles uzturas klajā ūdenī tieši ūdenstilpnes vidū. Tās neveic pārlidojumus un ilgstoši dreifē ūdeņos. Vējainā laikā, kad rodas viļņi, pīles meklē patvērumu zālēs. Tās ir aktīvākas, lido no vienas vietas uz citu.
Izbauda procesu
Viesturs Polis, medību kolektīva «Skaistkalne» biedrs, kopā ar kolēģiem dažkārt dodas ūdensputnu medībās uz Lubāna ezeru. Ir reizes, kad ezerā vienlaikus dreifē četras piecas laivas. V. Polis pīļu medības izvēlas sporta un atpūtas dēļ: «No gaļas tur nekā nav. Arī dīrāšana ir ilga, gluži kā vistai. Nomedītos putnus atdodam cilvēkiem, kuri tos nodīrā un pagatavo. Man patīk pats process – došanās ceļā, gatavošanās, airēšanās ezerā, stāvēšana uz vakts, vietas maiņa, pievilināšanas tehnika.» V. Polis atklāj, ka labākais medību laiks ir no pulksten 5 līdz 11. Tad tiek ieturēta maltīte, mednieki pie darba atkal ķeras no vēlas pēcpusdienas un līdz pat tumsai.
Lubāna ezerā šāvēji ar laivām airējas pat trīs kilometru attālumā no krasta. Paslēpušies niedrēs, viņi izvēlas dažādu pīļu pievilināšanas tehniku. «Nereti izmantojam mākslīgās plastmasas pīles, tās piesaista uzmanību. Ja rezultātu nav, lietojam svilpītes vai pašu gatavotus instrumentus, kas atdarina pīļu skaņas,» procesu raksturo V. Polis.
Mednieks uzskata, ka trāpīt pa lidojošu putnu ir krietni grūtāk nekā pa meža zvēru. «Putns ir mazāks. Daži vīri medī ilgi, bet putnu nošaut nevar,» stāsta V. Polis.
Ētika jāievēro
Ūdensputnu medībās labi palīgi ir suņi, īpaši spanieli, bet mūsu mednieku klubos šādas sugas suņu ir maz vai nav vispār. Medību suņi putnu no ūdens spēj izvilkt jebkurā vietā. Putnus no ūdens iznes arī dzinējsuņi, piemēram, laikas.
Protams, daži nošautie putni tā arī paliek ūdenī, bet tas notiek tikai tad, ja medī purvainās, grūti izejamās vietās. «Medījumu parasti savāc. Šis ētikas likums ir jāievēro. Šādu problēmu nav ezeros un upēs, kur ir atklātie ūdeņi un var piekļūt gandrīz jebkurai vietai. Grūtāk ir meža upēs un purvos, kur sagāzušos koku dēļ ir tikpat kā neiespējami pārvietoties,» skaidro Viesturs Polis.
Zāģē zaru, uz kura paši sēž
Latvijas Universitātes Bioloģijas institūta Ornitoloģijas laboratorijas vadošā pētniece Māra Janaus skaidro, ka šogad pīlēm aizkavējusies ligzdošanas sezona – mazuļi izšķīlās divas nedēļas vēlāk. Viņa medniekus aicina nešaut pīļumātes, kuras neilgi pēc mazuļu piedzimšanas var uzvesties specifiski – tās dod signālu mazuļiem, lai paliek slēpnī, bet pašas pievērš sev uzmanību, izliekoties par slimām, pārvietojoties puspeldus, it kā lidojot. Viņa stāsta, ka tikai puse mātīšu tiek pie mazuļiem. «Auglīgajām mātēm ir liela nozīme populācijā. Tikai tās spēj nodot savus auglīgos gēnus pēcnācējiem. Nošaujot pīļu mammu, mednieks zāģē zaru, uz kura pats sēž,» tā Māra Janaus.
«Lai dotos pīļu medībās, ir jāatpazīst sugas un mātītes. Pazīmes, kuras atdala medījamo pīli no nemedījamas, ir niecīgas, bet pieredzējušam medniekam nav grūti atpazīt putnu. Vīri parasti nogaida, pirms izšauj, pārliecinās, vai pīle ir šaujama,» stāsta V. Polis.
UZZIŅAI
Saskaņā ar Medību likumu publiskajās ūdenstilpēs un to tauvas joslā medījamos ūdensputnus atļauts medīt bez saskaņojuma ar medību tiesību lietotāju, kura medību iecirknī atrodas attiecīgā ūdenstilpe. Publiskajās ūdenstilpēs pilsētu administratīvajā teritorijā medīt aizliegts.
Valsts meža dienests aicina medniekus cienīt cilvēkus, kas dzīvo vai atpūšas pie ūdeņiem, un ar savām darbībām vai bezdarbību neradīt sliktu priekšstatu par medniekiem.
Biežāk konstatētie pārkāpumi ūdensputnu medībās ir pusautomātisko šaujamieroču lietošana, kuru patrontelpas un magazīnas kopējā ietilpība ir lielāka par trim patronām, motorizētu braucošu ūdens transportlīdzekļu izmantošana, medības bez mednieka sezonas kartes. Bieži vērojamo pārkāpumu vidū ir nemedījamo ūdensputnu nogalināšana, svina munīcijas lietošana īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, pielādēta medību šaujamieroča pārvadāšana, gadījumi, kad medību šaujamieročus lieto divi un pat vairāki laivā esošie mednieki, medījamo ūdensputnu šaušana uz ūdens.
2014./2015. gada medību sezonā nomedīti 17,1 tūkstotis ūdensputnu, no tiem 15 tūkstoši meža pīles.
2013./2014. gada medību sezonā nomedīti 22,7 tūkstoši ūdensputnu, no tiem 20 tūkstoši pīles.
Medījamo putnu sarakstā iekļauti lauči, krīkļi, pelēkās pīles, platknābji, meža pīles, prīkšķes, baltvēderi, garkakļi, brūnkakļi, cekulpīles, ķerras, tumšās pīles, melnās pīles, kākauļi un gaigalas.
Avots: Valsts meža dienests, mājaslapa vmd.gov.lv
