Gribu papildināt Ulda Varneviča rakstu «Pārprastās tiesības» laikraksta 21. marta numurā.Rūpniecības ielā notiek lielāki un mazāki darbi un nedarbi, ko veic pusaudži – augumā mazi un lieli –, pārvietojoties no Kalna ielas līdz Dambja ielai 4. Graustos pusaudži pīpē un dara vēl kaut ko. Katru dienu ap pulksten trijiem un četriem pēcpusdienā pusaudžu bars – vairākums skolēnu – virzās uz minēto Dambja ielu 4.Rūpniecības ielā vēl viena neapdzīvota ēka – privātīpašums nr. 14. Tur var dauzīt logus, akmeņi pa rokai – vajag tikai ar kāju «paurbt», ielas rekonstruētāji par to ir parūpējušies. Šajā namā pusaudži dara «labu» darbiņu – pa mazu lodziņu ielien pagrabā un demontē apkures un ūdensvada caurules, metālu realizē, un naudiņa pīpēm ir.Gājējus ielā ievēro un novērtē, kuram pie kājām var spļaut «krepečus», žagoties. Lielā tusēšanās notiek pie ūdenssūkņa, pretī mēbeļu veikalam. Trīs soliņi aizņemti – dibeni uz atzveltnēm, dubļainās kājas tur, kur būtu jāsēž. Tusēties un pīpēt bez kautrēšanās nāk Sanita un viņas draudzene no Kalēju ielas. Meitenes gudras bērnu tiesībās. Tos, kas aizrāda, iesūdzēšot tiesā. Bara vadoņi – Modris un Kaspars – piesardzīgāki, pretī nerunā.Jājautā, ko dara mūsu pilsētas kārtībnieks? Kājām ejam nav redzēts. Šķiet, mašīnas sēdeklis pielipis pie pēcpuses!
