Ziemāju platībās visā Latvijā pašlaik ir pietiekami attīstīta sakņu sistēma, kas nodrošina augu labu pārziemošanu, vērtē Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) agronoms Oskars Balodis.
Tomēr šīs vasaras un rudens sausums var ietekmēt atsevišķu lauku stāvokli pavasarī, tādēļ saimniekiem laikus jādomā, kā rīkoties, ja sējumi tomēr nav pārziemojuši, norāda LLKC Augkopības nodaļas vadītājs.
«Ar ziemas rapšu sējas termiņiem augustā zemniekiem nebija problēmu. Laukos ar smagāku granulometrisko sastāvu vai pie sējas bezaršanas tehnoloģijā ziemas rapši tomēr sadīga ļoti nevienmērīgi,» pēc tīrumos novērotā secina speciālists, «šajos laukos pēdējie rapši sadīga tikai septembra sākuma pēc nelielajiem nokrišņiem. Šāda situācija biežāk vērojama Zemgales reģionā. Tomēr kopumā rapši ir labi sagatavojušies ziemošanai – ir apmierinoša biezība, pietiekami attīstīta sakņu sistēma, vajadzīgais lapu skaits.»
Pēc 2013./2014. gada ziemas zemnieki šogad sēja ziemcietīgas ziemas kviešu šķirnes – populārākās ir ‘Skagen’ un ‘Edvīns’, secina LLKC konsultanti. Septembrī nolijušais lietus bija pietiekams veiksmīgai ziemas labības sējai. Oktobrī sējumiem nedaudz sāka trūkt mitruma, bet siltais novembris ar nokrišņiem situāciju krasi uzlaboja. Oktobris Latvijā bijis sausākais mēnesis pēdējo gadu laikā, apliecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati, proti – nokrišņu daudzums vidēji bijis vien 8,7 mm, kas ir 13% no mēneša nokrišņu normas.
Apsēto ziemāju platības šoruden līdzīgas kā pērn, liecina Lauku atbalsta dienesta dati. Rudzi sēti tikpat, cik aizvadītajā gadā – ap 37 000 hektāru, ziemas rapši – pērn 68 135 ha, šogad – par 5% vairāk. Savukārt ziemas kvieši, kas pērn aizņēma 289 307 ha, šoruden iesēti vairāk, un šīs graudaugu platības ik gadu pieaug.
