Iecavas kultūras nama lielās zāles grīdas remonta dēļ šosezon var nākties atcelt sarīkojumus, un daļa amatierkopu mēģinās vidusskolā.
Zālē noņemta grīda un atsegtas nesošās sijas, ko apskatījuši divu biroju būvinženieri, «Bauskas Dzīvi» informēja novada domes izpilddirektors Mārtiņš Veinbergs, atsakot lūgumam telpu nofotografēt, jo te patlaban ir būvobjekts, kurā tiekot ielaisti tikai atbildīgie speciālisti.
Amatierkopas – skolās
Lielā zāle patlaban nav izmantojama, un laikā, kad tur ritēs darbi, drošības apsvērumu dēļ cilvēki nedrīkstēs uzturēties arī mazajā zālē zem tās. Kultūras nama direktore Alma Spale «Bauskas Dzīvei» atzīst, ka remonta laikā nāksies atcelt sarīkojumus, taču dažus iecerēts organizēt Iecavas vidusskolas zālē.
«Vidusskolas zāle ir mazāka – tajā ir 230 vietas, bet kultūras nama lielajā zālē – 324,» skaidro A. Spale, «iespējams, varēsim izmantot jaunās Mūzikas un mākslas skolas zāli, kad ēka būs pabeigta.»
Deju kolektīvi un improvizācijas teātris «Artis» mēģinās vidusskolā, koris izmantos biedrības «Liepas» telpas kultūras namā, «Tarkšķi» un popdziedātāji turpinās strādāt savā līdzšinējā istabā līdzās garderobei, pārmaiņas apraksta A. Spale. «Galvenais ir sagaidīt inženieru atzinumu, ka var droši izmantot sarīkojumiem mazo zāli pirmajā stāvā tikmēr, kamēr virs tās nav sākts lielās zāles grīdas remonts,» saka direktore, «remonts ilgs vismaz pusgadu. Arī iepriekš kultūras nama remonta laikā amatierkopas strādāja skolās.»
Trīs posmi
Mazo zāli varēs izmantot tad, ja virs tās neritēs remontdarbi, saka M. Veinbergs. To «Bauskas Dzīvei» apstiprina biroja «Balts un melns» būvinženieris Māris Alsiņš, kurš konstrukcijas kultūras namā novērtēja pirms pāris nedēļām.
«Pašvaldībai iesniegta tāme objekta uzmērīšanai, lai varētu sagatavot remonta risinājumus,» saka M. Alsiņš, «sākotnējā apskatē bija redzams, ka grīdas sijas ir trupējušas, gadu gaitā konstrukcija vietām pārbūvēta. Lai saprastu, vai to var pastiprināt vai arī jābūvē no jauna, vajadzīga dziļāka izpēte.»
M. Veinbergs atklāj – pirmais priekšlikums šķitis dārgs, tāpēc pagājušajā nedēļā uzaicināti cita biroja speciālisti alternatīvam vērtējumam. Kad pašvaldība saņems otru priekšlikumu, varēs vērtēt, kā rīkoties tālāk. Remonta process notiks trijos posmos – jāsaņem konstruktoru ieteikumi, jāsagatavo projekts, un jāorganizē būvdarbi. Visiem posmiem, visticamāk, būs jārīko iepirkumi, tāpēc process pēc pesimistiskā scenārija varētu ilgt gadu, vērtē izpilddirektors.
«Pašlaik visi jūtamies kā pie sasistas siles, jo iepriekš nebija pazīmju, ka sijas ir bojātas. Ne kultūras nama rekonstrukcijas laikā, ne mainot grīdu lielajā zālē 2003. gadā, par to neradās aizdomas, jo sijas sedza citu materiālu slānis, un būvnieki tās speciāli nepārbaudīja,» saka M. Veinbergs, «nebija arī nekādu pazīmju, ka konstrukcijas ir bojātas, kamēr šogad sāka šūpoties grīda vienā zāles pusē. Tagad pēc siju izkārtojuma redzams, ka konstrukcija nav paredzēta zālei, bet atsevišķiem kabinetiem, jo nams sākotnēji bija miertiesa. Mazās zāles kolonnas ar spoguļu virsmu sākotnēji bija skursteņi.»
Lielāku motivāciju
Jauniešu deju kopas «Jezga» vadītāja Solveiga Lineja, kura ir arī Iecavas vidusskolas direktores vietniece un māmiņa bērniem, kas darbojas amatieru grupās, «Bauskas Dzīvei» teic – mēģinājumus dejotāji sāks septembra beigās un ir gatavi darboties tur, kur tas būs iespējams.
«No vecāku puses ir liela atsaucība, viņi gatavi mazākos bērnus vest uz mēģinājumiem. Skolas režīmu papildu mēģinājumi netraucē, jo vakarpusē lielā zāle parasti nav aizņemta,» saka S. Lineja. Viņa atminas, ka citu remontu laikā mazajiem dejotājiem mēģinājumi notikuši bērnudārzā, tomēr tas neesot paticis: «Mazākajiem bērniem pati kultūras nama ēka emocionāli ir pievilcīgāka, jo bērnudārzu viņi redz katru dienu. Arī uz skolu viņi iet ar prieku, jo tā jūtas piederīgāki lielajiem.»
Jauniešu improvizācijas teātra «Artis» režisore Valda Karnīte «Bauskas Dzīvei» gan atzīst – amatieru aktieriem vajadzēs motivāciju, lai dotos uz mēģinājumiem vidusskolā: «Jaunieši lielākoties uz mēģinājumiem atbrauc no studijām vai darba Rīgā piektdienas vakarā. Tā kā vairākums dzīvo Iecavas centrā, pāriet pāri krustojumam uz kultūras namu bija viegli, bet tagad vajadzēs vairāk saņemties, lai pēc grūtas nedēļas mērotu ceļu cauri ciemam uz vidusskolu.»
