Iecavas novada Rosmes ciemata «Jaunliepiņu» iedzīvotāji pēc pagājušā gada decembrī notikušās ugunsnelaimes vēl joprojām nevar vienoties, kurš šajā situācijā ir vainīgs un kam jumts jālabo.«Vai pusgads nav pietiekami, lai no Rīgas saņemtu analīžu rezultātus, kas izraisījis ugunsgrēku?» jautā mājas iedzīvotāja Mirdza Brakše, kas šajā situācijā ir galvenā patiesības meklētāja. Cenšoties atrast pēdējos salmiņus, pie kuriem pieķerties, kundze zvanīja un aicināja «Bauskas Dzīvi» jau otrreiz uzklausīt bēdu stāstu.«Šeit bijuši gan «Bez Tabu», gan piektā kanāla veidotāji, taču arī televīzijas publicitāte nespēj piesaistīt pietiekamu uzmanību, lai iesaistītās personas un regulējošās iestādes pakustinātu kaut pirkstu lietas labā,» teic M. Brakše, kura nepadosies.Katram sava taisnībaCiemā «gadsimta strīds» izvērties starp Mirdzu un dzīvokļa, kur izcēlās uguns, saimnieci Nadju Bokovu. Katrai sava taisnība, taču versijas atšķiras.Mirdza ar skumjām acīs nosauc sevi par vietējo «ziņdienestu», jo, dzīvojot pirmajā stāvā ar skatu uz sētu, nereti redzējusi lietas, kuras «sastiķētas kopā», par nelaimes tuvošanos vēstīja krietni agrāk: «Nadjas pieņemtais strādnieks, vieglas smiltis viņam, jau trīs gadus mūsos ieviesa bailes, ka vienu rītu varam arī nesagaidīt. Viņš nokala mājai skursteni un regulāri malkas vietā dedzināja plastmasas pudeles un citas drazas, kas, visdrīzāk, arī izraisīja nesavaldāmās liesmas. Šī nelaime ne tikai mums atņēma jumtu, bet arī iznīcināja manas ģimenes veselības šūnas.»N. Bokova savu vainu neatzīst, par iedzīvotāju galveno problēmu saucot grādīgā lietošanu. Viņa uzskata, ka ikkatram jāiegulda sava tiesa, lai savestu mājas jumtu kārtībā. Pašlaik viss ir apstājies ar janvārī iegādātajiem Nadjas materiāliem 400 latu vērtībā.Vienošanās vai tiesaValsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Bauskas daļas komandiera pienākumu izpildītājs Ralfs Šastakovičs, atceroties šo notikumu, «Bauskas Dzīvei» komentē: «25. decembra izsaukums bija novēlots. Brigādei ierodoties, šīfera jumts jau bijis liesmās. Tādēļ par uguns izcelšanās iemesliem ir grūti spriest, taču aizdomas krīt uz paviršu apsaimniekošanu – nepareizi kurinātu vai bojātu plīti.»«Bauskas Dzīve» vērsās arī Iecavas novada sociālajā dienestā, kur sociālās palīdzības organizatore Zanda Zelle sacīja, ka uzreiz pēc ugunsnelaimes katrai ģimenei piešķirts pabalsts, izvērtējot kaitējumu. Līdzekļu izmantošana nav dienesta kompetencē. Viņas ieteikums: «Jo agrāk mājas iedzīvotāji sapratīs, ka visiem ir vienots mērķis, jo ātrāk lietas virzīsies uz priekšu!»Ja nespēj iedzīvotāji paši sev palīdzēt, nestrīdēties un kopīgi vienoties par jumta salabošanu, droši vien jāvēršas tiesā, cita ieteikuma nav.
