Svarīgākā ziņa Latvijas plašsaziņas līdzekļos 12. oktobrī bija par Mūsas piesārņošanu, ko radīja ābolu pārstrādes uzņēmuma «Rūta M» daļēji attīrītie notekūdeņi.
Svarīgākā ziņa Latvijas plašsaziņas līdzekļos 12. oktobrī bija par Mūsas piesārņošanu, ko radīja ābolu pārstrādes uzņēmuma “Rūta M” daļēji attīrītie notekūdeņi.
Vairāki riska faktori
Nezinātājam varēja šķist, ka notikusi liela ekoloģiska katastrofa – līdzīga Jelgavas cukurfabrikas izraisītajai.
“Zivju slāpšana Mūsā nav manīta. Lai gan piesārņojuma raksturs ir identisks Jelgavā novērotajam, apjomi ir krietni mazāki. Ņemot vērā šī rudens ārkārtīgi zemo ūdenslīmeni, kad saglabājas nemainīgi augsta ūdens temperatūra, mēs visu laiku esam “uzvilkti” un katru dienu kontrolējam no SIA “Rūta M” ražotnēm Īslīces un Gailīšu pagastā izplūstošos, kā arī citus notekūdeņus. Pašlaik Zemgales upēs ir katastrofāli zems ūdenslīmenis, kas kombinācijā ar augsto temperatūru ir skābekļa deficītu izraisošs riska faktors. Nelabvēlīgais piesārņojuma fons vēl vairāk pastiprina situācijas nopietnību,” atzīst Jelgavas reģionālās vides pārvaldes (JRVP) vecākais inspektors Bauskas rajonā Valērijs Gabrāns.
Veic dubultu kontroli
SIA “Rūta M” galvenā ražotne atrodas Īslīces pagastā, bet filiāle – Gailīšu pagasta “Taumaņos”. Ābolu pārstrādes sezona, kas šogad sākās septembrī, parasti turpinās astoņas līdz desmit nedēļas. Ražotnei Īslīces pagastā ir autonomas bioloģiskās attīrīšanas ierīces, bet “Taumaņu” ceha notekūdeņi nokļūst Gailīšu pagasta attīrīšanas sistēmā. Lai gan ražošanas apjomi filiālē ir nelieli, notekūdeņu paraugu analīzes pirms novadīšanas uz Gailīšu pagasta attīrīšanas ierīcēm jau pirms kāda laika tieši “Taumaņos” uzrādīja vairākas reizes pārsniegtu piesārņojuma līmeni, skaidro SIA “Rūta M” tehniskais direktors Konrāds Pīpiņš.
Ābolu pārstrādes sezonā uzņēmuma ķīmiķis laborants veic iekšējo monitoringu (novērošanu), regulāri ņemot notekūdeņu paraugus un tos analizējot savā laboratorijā, bet JRVP inspektori paraugus sūta uz sertificētu laboratoriju Jelgavā. SIA “Rūta M” ir līgums ar Valsts ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras laboratoriju, kas papildus veic kontrolanalīzes. Šodien, 17. oktobrī, no Jelgavas tiks saņemti pirms piecām dienām nosūtīto analīžu rezultāti un Bauskā izskatīta administratīvā pārkāpuma lieta par Mūsā novadīto piesārņojumu no Gailīšu pagasta attīrīšanas iekārtām, informē Valērijs Gabrāns.
Neuzņemsies atbildību
Sašutumu par situāciju pauž Gailīšu pašvaldības priekšsēdētājs Valdis Veips: “Firma piesārņo vidi, bet uz administratīvās lietas izskatīšanu jāierodas mums, iekārtu īpašniekiem. Ar SIA “Rūta M” pašvaldībai ir noslēgts līgums par attīrīšanas ierīču izmantošanu. Tajā skaidri norādītas visas prasības. Ja uzņēmums saistības igno rē, mums ir tiesības līgumu lauzt.
14. oktobrī pagasta pado me sabiedrībai nosūtīja pretenziju vēstuli un norādījumu kontrolanalīzes “Taumaņos” veikt katru dienu. Piesārņojums upē nokļūst tāpēc, ka ražotnei nav notekūdeņu priekšattīrīšanas sistēmas. Kādēļ, to zinādama, JRVP tomēr izsniedza SIA “Rūta M” darbības atļauju?”
Makšķernieki un prostitūtas
Sarežģītās situācijas dēļ pirms paredzētā termiņa no komandējuma bija spiests atgriezties uzņēmuma rīkotājdirektors Vladimirs Barskovs. Ar viņu “Bauskas Dzīve” sarunājās 13. oktobrī.
Amatpersona sacīja: “Iepriekšējā dienā pēc radio un televīzijas ziņu noklausīšanās man sāka zvanīt ābolu piegādātāji, jo nepārprotami tika norādīts, ka JRVP lems par SIA “Rūta M” darbības apturēšanu. Tā ir klaja dezinformācija, kas apdraud uzņēmuma stabilitāti. Es nemitīgi sazinos ar vides pārvaldes amatpersonām un inspektoriem, bet neviens no viņiem par ražotnes slēgšanu līdz 12. oktobrim pat nebija ieminējies. Mēs atzīstam savas kļūdas un nenorobežojamies no atbildības. Nekļūdās tie, kuri neko nedara. Tad jau vienkāršāk būtu slēgt visus pārstrādes uzņēmumus, jo tie rada potenciālus draudus videi. Kas tad paliktu? Vienīgi makšķernieki un prostitūtas, jo nekā cita ievērības cienīga Latvijā vairs nebūtu.”
Iekārtas rekonstruēs
Jau divus gadus SIA “Rūta M” risina Īslīces pagastā esošās ražotnes notekūdeņu attīrīšanas iekārtu rekonstrukcijas jautājumus. Ar procesu iepazīstina Konrāds Pīpiņš: “Ir pasūtīts bioloģisko attīrīšanas ierīču projekts, taču mūs neapmierina ne darba temps, ne projektētāja kvalifikācija. Protams, neviens neliedz sadarboties ar projektētājiem ārvalstīs, bet tad jārēķinās ar milzu izdevumiem. Lai rekonstruētu attīrīšanas iekārtas, mēģināsim iegūt Eiropas Savienības struktūrfondu finansējumu. Citi dokumenti jau tika iesniegti šī gada sākumā, vēlāk izrādījās, ka projektu pieņemšana ir pārcelta uz nākamo gadu.”
Notekūdeņiem, kas rodas ābolu pārstrādes procesā, vairāk piemērotas ir bioloģiskās, nevis ķīmiskās attīrīšanas iekārtas. Rekonstrukcijas projekts paredz lielāku uzmanību veltīt notekūdeņu priekšattīrīšanas sistēmai, palielināt nosēdbaseinus, veikt dūņu apstrādi.
Katru gadu ābolu pārstrādes sezonā SIA “Rūta M” atrodas vides inspektoru uzmanības lokā, jo sistemātiski tiek konstatēts ūdens piesārņojums Mūsā. Tikai sliktas ābolu ražas gados ūdens analīžu paraugi atbilst normatīviem. Šoreiz par pārkāpumu ir ierosināta administratīvā lieta un uzņēmumam tiks piespriests naudas sods. “Protams, kā galējs līdzeklis pastāv iespēja slēgt uzņēmumu. Tomēr ir jābūt pietiekami nopietniem pierādījumiem, ka citas iedarbības metodes jau ir izsmeltas,” norāda Valērijs Gabrāns.
