Pasažieru pārvadātāju plānotā akcija «Diena bez sabiedriskā transporta» 5. jūlijā nenotiks. Vai tas liecina, ka samilzušās problēmas starp pārvadātājiem un Satiksmes ministriju ir atrisinātas?«Bauskas Dzīve» to vaicāja reģionālajam pakalpojumu sniedzējam, SIA «Aips» valdes priekšsēdētājam Uldim Kolužam.Atbilde ir viennozīmīga – gaidām risinājumu. U. Kolužs atkārto jau agrāk teikto, ka plānotajā akcijā lielākie cietēji būtu lauku iedzīvotāji, lai gan viņi ir vismazāk vainīgi situācijā, kāda pašlaik izveidojusies reģionālo pārvadājumu jomā. Tas bijis viens no iemesliem akciju nevis pilnībā atcelt, bet tikai uz laiku.Vienu pret otruKā vēl vienu iemeslu kopējas protesta akcijas atlikšanai U. Kolužs min valdības, pareizāk sakot, Satiksmes ministrijas un tās pakļautībā esošās Autotransporta direkcijas (ATD), acīmredzamos centienus sašķelt pakalpojumu sniedzējus. Tāds iespaids viņam radies, uzzinot šī gada pirmā ceturkšņa finanšu piešķīrumu reģioniem.Zemgales plānošanas reģionam no 149 000 latu, ko nepieciešams saņemt no valsts, iedalīti 96 000 jeb 64 procenti. Vidzemes reģionam par pirmo ceturksni samaksāts vēl mazāk – 55 procenti. Toties Kurzemes plānošanas reģionam pārskaitīti 103 000 nepieciešamo 6000 vietā, Latgalei samaksāti 126 procenti. «Kad Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācijas (LPPA) valdes sēdē spriedām par protesta formām, daži pārvadātāji no diskusijām atturējās. Kam ir samaksāts, tiem nav jēgas protestēt. Princips «Skaldi un valdi» darbojas perfekti,» uzsver U. Kolužs.Aizstāv kāda interesesTe likumsakarīgi rodas nākamais jautājums, kā interesēs tas tiek darīts. Iespējamo variantu nav nemaz tik daudz. Tiek lobētas kādas intereses. Visticamāk, notiek mazo pārvadātāju nīdēšana, lai to vietā brīvo nišu ieņemtu lielās firmas. Pašlaik reģionālos pārvadājumus veic vairāk nekā 30 uzņēmumi. To eksistence ir ļoti apgrūtināta. Terminētie līgumi ierobežo attīstību, arī regulāri maksājumu kavējumi liedz ieguldīt naudu jaunu transporta līdzekļu iegādē. «Tagad visi cits citam ir parādā – par degvielu, par rezerves daļām, par pakalpojumiem. Arvien grūtāk regulāri izmaksāt strādājošiem algu. Kāda gan te var būt runa par normālu biznesu?» pārvadātāja balsī jautājums mijas ar neizpratni.Pieņemot iespēju, ka 30 pārvadātāju uzņēmumu ir daudz, U. Kolužs min Maltas piemēru. Te ir trīs ļoti lieli uzņēmumi, kurus izveidoja, likvidējot daudzus mazos pārvadātājus. Taču viņiem par «izmešanu» no tirgus samaksāja kompensācijas. Tad īpašnieki varēja izlemt, ņemt šo naudu un pārorientēties uz citu biznesu vai strādāt kā apakšuzņēmējiem. Citādāka sistēma ir arī Igaunijā. Tur valsts dotācijas reģionālajiem pārvadātājiem ir divas reizes lielākas nekā Latvijā, toties starppilsētu maršrutos dotācijas nemaksā. «Aips» ierosināja līdzīgi rīkoties Rīgas–Bauskas maršrutā, kur pārvadātājs spēj pats sevi uzturēt. No direkcijas tika saņemts strikts noliegums. Lauku iznīdēšanaNedomājot tikai par sevi, U. Kolužs ir publiski paziņojis, ka ATD īstenotā politika jeb piedāvātie problēmas risinājuma varianti nav nekas cits kā genocīds pret Latvijas lauku iedzīvotājiem. Ja autobuss nekursē vismaz divas reizes dienā, tad šādam lauku apvidum nav nākotnes. Bezjēdzīgi ir reisi nedēļā vienu vai divas reizes. Tā ir tieša norāde cilvēkiem no laukiem pārvākties dzīvot uz pilsētām.Ekonomiski valstij tas būtu pat izdevīgāk, ja visi dzīvotu vienviet. Varētu nodrošināt lētāku transportu, internetu, pārtikas piegādi un medicīniskos pakalpojumus. Taču – vai Latvija bez laukiem maz būtu Latvija? Gaidīs līdz augustamKāda ir sagaidāmā nākotnes aina? Par pagājušo gadu reģionālajiem pārvadātājiem nav samaksāti 730 000 latu. Valdība apsolījusi līdz 1. augustam atrisināt jautājumu par to, kā samaksāt šo parādu. «Ir solīts domāt, kā samaksāt parādu, bet neviens nav pateicis, kad to izdarīs. Pašlaik mums par padarīto darbu samaksā apmēram pēc pusotra gada. Cik ilgi tā izturēsim, grūti teikt. Iespējams, mūsu sīkstums un pacietība ir vainīga. Citās valstīs tāda samierināšanās nebūtu iespējama,» spriež U. Kolužs.Pēc 1. augusta atkal būs LPPA valdes sēde, kur izvērtēs valdības solīto un paveikto. Tad arī domās par tālāko rīcību. Akcija ar melnajām lentēm bija tikai viena no protesta formām. Sabiedrībā tā rezonansi radīja, iespējams, aizdomāties lika dažiem politiķiem. «Bet tikai dažiem, kuri varbūt kādreiz izmanto sabiedrisko transportu. Esmu pārliecināts, ka mūsu Saeimā izpratne par sabiedriskā transporta sistēmu, tās funkcionēšanu un nepieciešamību valstī ir ļoti minimāla,» pesimistisks savā vērtējumā ir U. Kolužs.
