«Mūs centās apkrāpt. Tai biedrībai mēs vairs neticam un negribam būt par biedriem!» Tik kategoriskus apgalvojumus pirms nedēļas redakcijā izklāstīja divas baušķenieces.
“Mūs centās apkrāpt. Tai biedrībai mēs vairs neticam un negribam būt par biedriem!” Tik kategoriskus apgalvojumus pirms nedēļas redakcijā izklāstīja divas baušķenieces.
Jutušās pazemotas
Sievietes bija devušās uz biedrības “Latvijas Sarkanais Krusts” (LSK) Bauskas rajona komiteju un nokārtojušas iestāšanās dokumentus. Samaksājot vienu latu, katra saņēma biedra apliecību. Jaunajām LSK biedrēm ļāva izvēlēties kādu apģērbu sev, vecajam tēvam. Pēc tam par salasītajām drēbēm un apaviem no viņām pieprasīja vairākus latus.
“Mums nevarēja paskaidrot, pēc kāda cenrāža noteikta maksa, nekas nekur nebija arī rakstīts,” stāstīja neapmierinātās sievietes. Viņām šķitis, ka darbiniece izturas nelaipni, un sievietes jutušās pazemotas. Savas LSK biedra kartes viņas atstāja redakcijā, piebilzdamas, ka vairs nevēlas šajā organizācijā būt.
Pārprasti pamatprincipi
“Bauskas Dzīve” uzrunāja LSK Bauskas rajona komitejas darbinieci Veru Bajāri. Viņa atcerējās minēto gadījumu un uzskata, ka sievietes ir pārpratušas Sarkanā Krusta darbības pamatprincipus.
“Mēs varam palīdzēt ar apģērbu, apaviem, dažreiz ar medikamentiem, taču lūdzam par to arī kādu ziedojumu. Nav svarīga summa, bet gan attieksme. Cik ir bijis gadījumu, kad redzams – cilvēkam nav ne santīma, ko samaksāt. Tad arī neko neprasām. Vai šīs kundzes, kuras bija salasījušas prāvu kaudzi dažādu apģērbu, bija tik trūcīgas? Šaubos,” tā V. Bajāre.
Ir arī jāziedo
LSK Bauskas rajona komitejas izpilddirektore Sandra Pumpuriņa “Bauskas Dzīvei” stāstīja, ka rajonā darbojas piecas nodaļas, kopā ir aptuveni 700 biedru. “Sociālās palīdzības sniegšana ir viena no komitejas darba prioritātēm. Sarkanais Krusts sniedz palīdzību nelaimē nonākušiem cilvēkiem, kā arī personām no sociāli neaizsargātām grupām. Veselības istabā, kas atrodas Rīgas ielā 2, brīvprātīgi darbu veic divas LSK medicīnas māsas.
Kļūt par LSK biedru nevienu nepiespiež. Ja cilvēks vēlas iestāties mūsu organizācijā, mēs par to tikai priecājamies. Iestājoties LSK, jāsamaksā biedra nauda – viens lats par gadu. Katram jaunajam biedram pirmajā reizē izsniedzam nelielu dāvaniņu. Diemžēl ir cilvēki, kuri domā, ka, samaksājot vienu latu, viņi visu gadu bez atlīdzības varēs ņemt vairumā apģērbu, apavus sev, ģimenes locekļiem, varbūt arī draugiem un paziņām. Reiz kāda kundze bija salasījusi prāvu kaudzi drēbju, piebilzdama, ka naudas, ko ziedot, viņai neesot ne santīma. Kad vaicāju, kā viņa visu aiznesīs mājās, kundze paskaidroja, ka lejā gaidot mašīna. Mūsu nostādne tomēr ir šāda – ja ņem daudz mantu, iespēju robežās ir arī jāziedo.
LSK organizācijas finansiālo pusi nodrošina tikai biedru naudas un ziedojumi. Daļu saziedoto līdzekļu pārskaita centrālai organizācijai Rīgā. Atlikušo tērējam transporta izdevumiem, telefona rēķinu apmaksai, iegādājamies medikamentus, citas nepieciešamas lietas. Iedzīvotājiem jāsaprot, lai citiem nesavtīgi palīdzētu, kādam ir arī jāziedo,” tā S. Pumpuriņa.
Ar sapratni
Kamēr “Bauskas Dzīve” sarunājās ar LSK vietējās komitejas darbiniecēm, ieradās baušķeniece Tamāra Kovaļauska. Viņa izvēlējās zīdaiņu sedziņu. T. Kovaļauska jau labu laiku ir LSK biedre, šad tad viņa ierodas pēc kādas vajadzīgas lietas. Vienmēr viņu laipni uzņem, piedāvā, ja ir kas nepieciešams. “Tas ir pašsaprotami, ka par palūgto mantu jāsamaksā ziedojums. Veikalā šāda sedziņa maksās vairāk nekā desmit latu,” spriež T. Kovaļauska.
