Latvijā, arī Bauskas rajonā, 13. augustā sākās lauku saimniecību struktūras apsekojums.
Latvijā, arī Bauskas rajonā, 13. augustā sākās lauku saimniecību struktūras apsekojums (LSSA).
ES dalībvalstīs lauku saimniecību struktūras apsekojumi notiek katru otro gadu starplaikos starp lauksaimniecības skaitīšanām.
Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) Lauksaimniecības statistikas daļa “Bauskas Dzīvei” sniedz skaidrojumu par aptaujas norisi.
Izvēle ir dažāda
Struktūras apsekojums neaptver visas lauku saimniecības, tās noteiktas izlases veidā, par pamatu izmantojot 2001. gada lauksaimniecības skaitīšanas, 2003. gada LSSA un CSP lauku saimniecību reģistra informāciju. Šī gada struktūras apsekojumam atlasīts apmēram 60 tūkstoš saimniecību, ņemot vērā to ekonomisko vērienīgumu un specializāciju. Apmēram 96 procenti izlasē ietverto lauku saimniecību ir ekonomiski aktī vas – tādas, kurās ražo lauksaimniecības produkciju neatkarīgi no realizācijas mērķa – patērēšanai saimniecībā, pārdošanai, pārstrādei.
Apsekojumā ir iekļauts arī neliels skaits ekonomiski neaktīvo un jaunizveidoto saimniecību.
Ar ziliem portfeļiem
Apsekojumu, kas sākās 13. augustā un ilgs līdz 29. augustam, organizē CSP kopā ar pētījuma centra SKDS darbiniekiem. 740 SKDS darbinieki būs tie, kas ieradīsies apsekojumā iekļautās lauku saimniecībās un uzdos veidlapā paredzētos jautājumus. Intervētāji strādās arī sestdienās un svētdienās. Tāpat kā lauksaimniecības skaitīšanā un 2003. gada struktūras apsekojumā, intervētājiem būs zili portfeļi ar gaismu atstarojošu joslu un pētījumu centra SKDS izdotas apliecības.
Ja skaitītājs ieradīsies saimniecībā, bet nesastaps saimnieku, tad atstās zīmīti ar lūgumu piezvanīt vai citādi paziņot intervijas laiku. Vēlams, lai uz intervētāja jautājumiem atbildētu saimniecības apsaimniekotājs, taču nepieciešamo informāciju var sniegt arī cita persona, kas labi pārzina saimniecību. Intervijas laikā netiks prasīti nekādi saimniecības vai īpašnieka dokumenti, bet ziņu sniedzējam jāuzņemas atbildība par to pareizību.
Apsekojot lauku saimniecības, paredzēts iegūt to īpašnieku vai lietotāju raksturojošus rādītājus, informāciju par zemes izmantošanu, sējumu platībām, mājlopu un putnu skaitu, tehnisko aprīkojumu, nodarbinātajiem, kā arī par nelauksaimnieciskām aktivitātēm. Kopumā respondentam būs jāsniedz atbildes uz 230 jautājumiem.
2005. gada LSSA dati nepieciešami ne tikai valsts institūcijām, starptautiskiem lietotājiem, bet arī pašiem zemes apsaimniekotājiem. Tādēļ tiek lūgts būt atsaucīgiem un sniegt intervētājiem nepieciešamās ziņas. Struktūras apsekojuma veiksmīga norise nebūs iespējama arī bez pagastu pašvaldību atbalsta un palīdzības atsevišķu jautājumu risināšanā.
Kā izmantos informāciju?
Iegūtos datus apkopos un izmantos Lauku attīstības plāna sagatavošanai, arī Vienotā programmdokumenta lauksaimniecības un lauku attīstības sadaļas izstrādei nākamajam plānošanas periodam, tas ir, 2007. – 2013. gadam. Apsekojumā gūtā informācija vajadzīga, lai raksturotu situāciju Latvijas lauksaimniecībā; vienoto platības maksājumu noteikšanai; optimālo maksājumu shēmas izvēlei valstī, ievērojot Eiropas Savienības lauksaimniecības politikas reformas prasības; lai pamatotu vienoto platības maksājumu termiņu pagarināšanu. LSSA veidlapa izstrādāta, ievērojot Eiropas Savienības metodoloģiju un prasības.
Atbilstoši Valsts statistikas likumam saimniecību struktūras apsekojumā tiks nodrošināta individuālo datu aizsardzība katrai personai un saimniecībai. Iegūto informāciju izmantos tikai kopsavilkuma rādītāju iegūšanai.
Apsekojuma provizoriskos rezultātus paredzēts paziņot šī gada decembra sākumā. Publikācija par 2005. gada apsekojumu nāks klajā 2006. gada vasarā.
