Valstij ir jauns prezidents. Toties vēlēšanas bija skaists piemērs tam, kāpēc daudzi gribētu tautas vēlētu prezidentu. Ne tāpēc, ka šīs amatpersonas ietekme mainītos, bet tāpēc, ka Saeimā tas vienmēr ir sirdsapziņas ignorēšanas jautājums.Ņemot vērā trīs tā dēvēto oligarhu ietekmi Saeimā, jau pirms tam bija skaidrs, ka patiesībā jauno prezidentu centīsies ievēlēt nevis deputāti, bet gan neoficiāli amatā ieceltas ietekmīgākās personas Latvijas politikā. Balsojums bija paredzēts tikai kā lēmuma legalizācija. Sirdsapziņa, aprēķins, bailes? Mēs laikam neuzzināsim, kas notika Saeimas deputātu dvēselēs pirmajā balsojumā, kad pietrūka tikai vienas balss, lai Andris Bērziņš jau pirmajā kārtā kļūtu par prezidentu. Partiju deputāti vēlēšanu sarakstos gluži tāpat nenonāk – viņi tiek sijāti, dažādos veidos padarīti atkarīgi no lielajiem ziedotājiem un partijas vadības. Tomēr šis notikums parāda, ka arī caur šo sijāšanu paliek personas, kas saglabā savu viedokli un domāšanu. Patiesībā piemēru parādīja vēl esošais prezidents Valdis Zatlers, pieņemot lēmumu ierosināt Saeimas atlaišanu, jo viņš izdarīja to, ko katra Saeima cenšas novērst, vēlot prezidentu.Toties sekojošie notikumi parādīja, ka arī visu acu priekšā var ietekmēt deputātus un panākt, ka viss notiek tā, kā dota komanda. Par atdotajām balsīm Valdim Zatleram gan īpaša izbrīna nebija. Toties Saeimas vairākums savas balsis atdeva par kandidātu, kuram atbalstu pirms nedēļas oficiāli pauda mazāk nekā desmit deputātu.Andris Bērziņš kā prezidents ir izdevīgs oligarhu atbalstītajām partijām.
