Nodarbinātības valsts aģentūra Bauskā piektdien, 27. maijā, kopā ar šīs iestādes Bauskas filiāli rīkoja semināru «Pakalpojumi darba devējam un nodarbinātības veicināšana».
Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) Bauskā piektdien, 27. maijā, kopā ar šīs iestādes Bauskas filiāli rīkoja semināru “Pakalpojumi darba devējam un nodarbinātības veicināšana”. Uz to bija pulcējušies mūsu rajona uzņēmēji, pašvaldību pārstāvji un vairāki interesenti.
Kā norādīja NVA Stratēģiskās plānošanas un analīzes departamenta direktore Grieta Tentere, pasākuma mērķis bija sniegt darba devējiem informāciju par NVA pakalpojumiem, kā arī paaugstināt efektivitāti NVA filiāļu sadarbībai ar darba devējiem.
Eiropas Savienības piedāvājumi
Populārākās valstis, uz kurām dodas viesstrādnieki no Latvijas, ir Īrija un Lielbritānija. Biežākais iemesls – vēlme nopelnīt, jo pašu mājās vai nu darba nav, vai alga ir niecīga. Latvieši izmanto dažādas iespējas, lai atrastu darbu Eiropas Savienībā (ES). Strādā draugi, kuri iesaka saimniekiem jaunus darba meklētājus, daži izmanto sludinājumu piedāvājumu.
NVA direktora vietniece ES sociālā fonda jautājumos Anita Jēkabsone seminārā runāja par alternatīvu, ko piedāvā Nodarbinātības valsts aģentūra. Latvijai pērn 1. maijā kļūstot par ES dalībvalsti, notika piesaiste EURES jeb Eiropas nodarbinātības dienestu tīklam. Latvijas reģionos darbu sāka speciālisti, kuri konsultē darba ņēmējus un darba devējus. A. Jēkabsone norādīja, ka internetā ar EURES piedāvājumu var iepazīties katrs, kurš vēlas strādāt kādā ES valstī vai arī meklē noteiktas specialitātes pārstāvi savā uzņēmumā.
Jāvērš uzmanība vietējām iespējām
Anita Jēkabsone runāja arī par Latvijas nacionālo rīcības plānu nodarbinātības veicināšanai, kuru sagatavo jau kopš 2000. gada, kas balstās uz ES Padomes nodarbinātības pieredzi. Viņasprāt, liela uzmanība jāveltī vietējiem nodarbinātības veicināšanas pasākumiem. Galvenokārt mūsu valstī būtu jāattīsta sociāli atbildīga uzņēmējdarbības vide, kas celtu valsts labklājību. Cilvēkam jājūtas noderīgam, svarīgam un mīlētam.
Kā uzsvēra A. Jēkabsone, liela nozīme darba tirgus attīstībā ir pašvaldību atbalstam gan uzņēmējdarbības sācējiem, gan uzņēmējdarbības veicējiem.
Darba devēju intereses
Aptaujājot darba devējus mūsu rajonā, “Bauskas Dzīve” noskaidroja, ka vairums darbiniekus atrod, ievietojot sludinājumus laikrakstā vai internetā. SIA “Aips” rīkotājdirektors Uldis Kolužs juta grūtības, meklējot atbilstošas kategorijas autovadītājus. Viņš minēja, ka ir divas grupas: labie darbinieki, kuri strādā un darbu nemaina, un “saujiņa, kurus negrib neviens”. U. Kolužs atklāja, ka vairākkārt runājis ar NVA speciālistiem, piedāvājis sadarboties, lai bezdarbniekus sagatavotu par rajonā pieprasītāko profesiju pārstāvjiem. U. Kolužs uzskata – ja NVA piedāvātu apgūt C un D kategorijas autovadītājus, daudzi aktīvi varētu iesaistīties darba tirgū. U. Kolužs norādīja, ka NVA piedāvā iemaņas un zināšanas noteiktā profesijā apgūt Rīgā, taču daudziem bezdarbniekiem nav līdzekļu braukšanas izdevumu segšanai.
NVA Bauskas filiāles vadītājas vietniece Igunda Bēmane min, ka Bauskā autoskolas nav pieteikušās NVA programmā bezdarbnieku apmācīšanai, tas iespējams tikai Rīgā. Savukārt NVA direktora vietniece A. Jēkabsone norādīja, ka ievadītas sarunas ar Ekonomikas ministriju. Izteikts priekšlikums virzīt Saeimā un nākamajā valsts budžetā paredzēt līdzekļus lauku rajonu bezdarbnieku nokļūšanai līdz mācību centram un dienas naudas izmaksai.
Grūti izveidot grupu
I. Bēmane iezīmēja arī otru parādību, kas raksturīga mūsu rajonā. Tiklīdz sāk komplektēt kādu grupu noteiktas profesijas apgūšanai, vairumam interesentu zūd motivācija, rodas daudz atrunu, un NVA ir grūti izveidot sešu cilvēku grupu. Kāds lauku uzņēmējs, kuram pieder saimniecība un vairāki veikali, norādīja, ka NVA personālam vajadzētu rūpīgāk izvērtēt, kādus jaunos darbiniekus sūtīt praksē. “Gadās tādi, kuri neko neprot. Viņiem nav ne teorētisku zināšanu, ne prakses. Par tādiem darbiniekiem ir tikai galvassāpes,” uzsver uzņēmējs.
Zālē sēdošais interesents M. Kļaviņš uzskatīja, ka valstij nebūtu jāpalīdz sagatavot darbiniekus uzņēmumiem, kuri nespēj viņiem maksāt algu, kas atbilst iztikas minimumam (nevis minimālo algu). “Ir taču svarīgi, lai cilvēks ar darbu var sevi uzturēt. Pieredze liecina, ka šādi uzņēmumi bieži vien nespēj pildīt likumā noteiktās saistības un, atlaižot darbinieku, neizmaksā kompensāciju, jo nav naudas,” norādīja M. Kļaviņš. Savukārt Gailīšu pagasta padomes izpilddirektors Aleksandrs Bičkovs uzsvēra, ka pagastā apmēram 30% reģistrējušos bezdarbnieku strādā, kā arī saņem bezdarbnieku pabalstu. “NVA būtu jāparedz kontroles mehānisms, kas palīdzētu izskaust šādus gadījumus turpmāk,” atklāj A. Bičkovs.
Gūta pozitīva pieredze
Savas domas kā NVA pakalpojumu klients par bezdarbnieku veikumu izteica SIA “Iveta” vadītājs Indulis Pētersons. Ar NVA uzņēmums sadarbojas jau otro gadu. SIA “Iveta” iekļaujas NVA projektā par invalīdu iesaistīšanu darbā un skolēnu nodarbinātību vasarā. Pašvaldības bezdarbniekus biežāk iesaista pagaidu sabiedriskajos darbos.
Par labo sadarbību ar NVA Bauskas filiāles speciālistēm un darba meklētājiem, kuri mācās un strādā sabiedriskajos darbos, stāstīja Inta Klīve, Rundāles pagasta padomes izpilddirektore, un Sandra Ķisele, Bauskas novadpētniecības un mākslas muzeja projekta vadītāja.
Filiāles aktivitātes vēršas plašumā
NVA Bauskas filiāles vadītājas vietniece Igunda Bēmane stāstīja, ka rajonā reģistrēti 795 darba devēji, 2004. gadā informācija par vakancēm saņemta no 172 darba devējiem, bet šī gada pirmajā ceturksnī – no 43.
Viņa stāstīja, kā filiālē notiek darba devēju vajadzību apzināšana un bezdarbnieku mācības, kvalifikācijas celšana un iekārtošana darbā. I. Bēmane norādīja, ka ir cieša sadarbība ar Bauskas rajona pašvaldību vadītājiem. Tiek apzināta darba devēju dalība aktīvajos nodarbinātības pasākumos. Filiālē rosīgi notiek arī bezdarbnieku pārkvalifikācija un tālākizglītība. Pērn dažādās mācībās iesaistīti 145 bezdarbnieki, šogad plānots izglītot 338 cilvēkus.
***
Fakti
– NVA šī gada aprīļa beigās uzskaitē bija 89375 bezdarbnieki.
– Viszemākais bezdarba līmenis (5,7%) ir Ogres rajonā, visaugstākais (28,5%) Ludzas rajonā.
– Bauskas rajonā patlaban vidējais bezdarba līmenis ir 9,1%.
