Mūsdienās ar kaut ko pārsteigt kļūst arvien grūtāk. Taču vēl tagad atceros pirms gada gūtās emocijas, kad Ventspilī iegāju jaunuzceltajā Pārventas bibliotēkā.Līdztekus daudzām izjūtām visvairāk mani pārņēma vēlme lasīt grāmatas. Neiet projām, iekārtoties kādā no ērtajiem sēdekļiem un lasīt. Tad arī ar baltu skaudību nodomāju, cik ļoti mums Bauskā noderētu šāda moderna, grāmatas iepazīt ieinteresējoša celtne. Bibliotēka, uz kuru gribētos atnākt, kur būtu ērti un patīkami. Tāpēc patiesi priecājos par arhitekta Aleksan-dra Paklona ideju Bauskā būvēt jaunu, modernu bibliotēku. Lai šo ieceri atbalstītu, jau pašos sākumos jāspēj sevī pārvarēt sīkās, merkantilās vēlmes. Ir jāgrib un jātic, jātiecas pēc kaut kā vairāk par sadzīves ērtībām un komunālajiem pakalpojumiem. Tādai vēlmei un ticībai jāpiemīt arī mūsu deputātiem, kuriem būs jāpieņem politisks lēmums par šāda objekta celtniecību. Mani uzrunāja arhitekta atziņa, ka Bauskai nepieciešams jauns, šim laikmetam atbilstīgs simbols, sava atpazīstamības zīme. Cienot pagātnes vērtības, tomēr ļoti gribētos, lai mūsu pilsētas simbols būtu ne tikai daļēji restaurētā pils. Atjaunotās Latvijas laikā Bauskas pilsētvidē tā arī nekas šo laiku raksturojošs un laikiem pāri stāvošs nav tapis. Arī Rātsnams, kura kontūras jau drīz iezīmēsies Rātslaukumā, ir tikai pagātnes meistaru veikuma atdarinājums.Mums ir vajadzīgs savs sapnis kā Paula Putniņa lugas varonei Mariannai Okolokolakai sava baznīca muižas parkā. Ceru, ka šodienas laikrakstā tautās palaistā ideja par jauno Bauskas bibliotēku netiks pilnīgi un galīgi latviskā garā «norieta». Mums ir iespēja izvērtēt visus par un pret, rast labāko risinājumu un ļaut sapnim pārtapt realitātē.
