Vidusskolu pārveide par pamatskolām, pamatskolu reorganizācija par sākumskolām, bērnudārzu apvienošana. Daudz jaunumu iecerēts Bauskas novada izglītības iestāžu tīkla attīstības un optimizācijas plānā. Deputāti augusta beigās izveidoja desmit cilvēku komisiju, kurai līdz 31. oktobrim bija jāsagatavo šis plāns.
Dokuments nav sagatavots
Drīz būs novembris pusē, taču oficiāla iepazīstināšana ar dokumenta galavariantu joprojām nav bijusi. Darba grupa līdz šim izvairījusies konkrēti izklāstīt plāna detaļas. Bijuši vien daži vispārēji apgalvojumi. Bauskas novada domes izpilddirektora vietniece Ineta Ruhocka savulaik «Bauskas Dzīvei» apliecināja, ka pagastos skolas nelikvidēs, taču to reorganizācija ir iespējama.
Izglītības iestāžu vadītājus ar jaunā plāna nostādnēm iepazīstināja 4. novembrī izglītības nodaļā (IN) organizētajā sapulcē. IN vadītāja Māra Bauvare vairākkārt uzsvēra, ka dokuments joprojām ir tapšanas stadijā. To īstenot sāks tad, kad par to nobalsos deputāti. Pāris jaunā plāna pamatprincipu skolu vadītāji tomēr uzzināja. Daži direktori par to izrādīja lielu satraukumu.
Sporta halles kā priekšrocība
IN vadītāja skaidroja kritērijus, kas ņemti vērā, izstrādājot jauno optimizācijas plānu. Pirmais no tiem ir izglītības iestādes mācību darba kvalitāte, otrs – ekonomiskais rādītājs. Respektētas arī jaunākās valdības nostādnes par skolēnu skaitu izglītības iestādē, par piedāvāto mācību programmu daudzveidību. Skatīts attālums no audzēkņa dzīvesvietas līdz viņam tuvākajai skolai, kas var nodrošināt pamatizglītības apguvi.
Spriežot par skolu nākotni, ņemti vērā ieguldījumi infrastruktūras izveidē. Piemēram, sporta zāle pie Codes un Griķu pamatskolas ir spēcīgs arguments statusa negrozīšanai. Būtisks ir skolu skaits pagastos. Tomēr M. Bauvare uzsvēra, ka svarīgākais ir skolēnu skaits. Tas jāvērtē visa novada skatījumā, kā arī pretendējot uz Eiropas Savienības finansējumu projektu īstenošanai.
Neesot jāveic sociālā funkcija
I. Ruhocka skaidroja, ka skatītas ēku izmantošanas iespējas pēc izglītības iestāžu reorganizācijas. «Mēs domājam par to, lai atbrīvojušās telpas nestāvētu tukšas,» sacīja I. Ruhocka. Kā ēkās brīvi palikušās telpas aizpildīs, konkrēti netika pateikts.
Iecere no nākamā gada 1. septembra Uzvaras un Īslīces vidusskolā vairs neuzņemt 10. klašu audzēkņus netikšot mainīta, minēja M. Bauvare. Tas aizsāktu šo vidusskolu pakāpenisku pārveidi par pamatskolām.
Šopavasar Uzvaras vidusskolas 12. klasi absolvēja trīs audzēkņi. Skolas direktore Elita Borkovska šo norādījumu atzina par nekorektu: «Ja nebūtu šīs 12. klases ar trim skolēniem, varu apgalvot, ka divi no viņiem vispār paliktu bez vidējās izglītības. Mēs strādājām, un beigās skolēni saņēma atestātus. Vai tas nav ieguvums sabiedrībai, ka šiem bērniem ir vidējā izglītība? Mēs tādējādi pildījām arī sociālo funkciju.» No novada administrācijas pārstāvjiem izskanēja replika, ka skolas uzdevums ir izglītot jauniešus, nevis pildīt sociālās funkcijas.
Iepriekš minētā Codes un Griķu pamatskola, iespējams, netiks aizskarta. Nekas neizskanēja arī par statusa mainīšanu Vecsaules pamatskolai.
Pārmaiņas četrās iestādēs
Pārmaiņas tiek plānotas četrās izglītības iestādēs. No pamatskolas par sākumskolu iecerēts reorganizēt Mežgaļu, Mežotnes un Ozolaines pamatskolu. Jaunsaules skolā, kas pašlaik ir Vecsaules pamatskolas struktūrvienība un kura septembra sākumā krāšņi nosvinēja 175 gadu jubileju, varētu palikt tikai pirmsskolas grupiņas.
Darba grupa iecerējusi Ozolaines sākumskolā mācības organizēt bijušajā klubā, uz kādreizējo kopsaimniecības dispečeru māju pārvietot bibliotēku un pastu. Kā būtisks arguments minēta gādāšana par skolēnu drošību. Jaunsaules skolas ēkā paredzēts izvietot bibliotēku, doktorātu, kā arī bērnudārza grupiņas. Mežgaļos paliktu sākumskolas klases, bet 7. – 9. klašu audzēkņiem piedāvātu izglītoties Bauskas Valsts ģimnāzijā vai Griķu pamatskolā.
Mazie sekos lielajiem
Par nepārdomātu šādu ieceri nosauca Mežotnes pamatskolas direktore Daina Lapkovska: «Mūsu pagastā bija trīs skolas. Bērzos skolu slēdza, tagad zināms, ka nebūs arī internātvidusskolas. Ja Mežotnes pamatskolu pārveidos par sākumskolu, tā izputēs gada laikā. Vecāki mazākos bērnus laidīs līdzi vecākajiem brāļiem un māsām uz pamatskolām Codē un pilsētā. Tādējādi varat jau uzreiz teikt, ka šis plāns Mežotnes pagastā paredz likvidēt skolas vispār.»
Ozolaines pamatskolas direktore Lilija Bula pauda bažas, ka, pamatskolu reorganizējot, daudzi Ozolaines bērni dosies uz vidusskolu Skaistkalnē, citi brauks uz Misu. Tādējādi Bauskas novads šajā reformā būs tikai zaudētājs. «Kurš dokuments paredz reorganizāciju veikt tieši 2016. gada 1. septembrī? Kādēļ tāda steiga? Šo plānu īstenojot, mēs iznīcināsim savas mazās lauku apdzīvotās vietas,» rezumēja Ozolaines skolas direktore.
Nevar rīkoties izšķērdīgi
Neizpratni par direktoru iebildumiem pauda I. Ruhocka: «Mēs visu laiku dzirdam – slikti, slikti. Kad kaut ko gribam mainīt uz labu, atkal ir iebildumi. Ja reorganizācija jāsāk, tad kādam jābūt pirmajam, kas to jūt, iespējams, ne tik patīkami, kā gribētos.»
Bauskas novada administrācijas attīstības un plānošanas nodaļas speciāliste Egija Stapkēviča skaidroja, ka skolu tīkls jāsakārto, lai novads varētu pretendēt uz ES līdzfinansējumu: «Nevaram ieguldīt ES naudu skolās, kuras varbūt pastāvēs gadu, divus un tad būs jāslēdz. Tā būs līdzekļu izšķērdēšana.» Attīstības un plānošanas nodaļas speciāliste Jolanta Lauva pauda, ka ne vienmēr situācija ir tik drūma: «Bērzu skolu likvidēja, taču ļaudis no ciemata nav aizbraukuši. Skolas vietā darbojas daudzfunkcionālais centrs, ēka nav tukša un pamesta.»
Viens bērnudārzs pilsētā
Nedaudz tika runāts par pārmaiņām pilsētas skolās. Apšaubāma ir Bauskas pilsētas pamatskolas pastāvēšana. To varētu ietekmēt audzēkņu skaits, tādu izglītības programmu trūkums, kuras nepieciešamas ES finansējuma iegūšanai. Tādējādi pēc reorganizācijas Bauskā, iespējams, paliks sākumskola, vidusskola un Valsts ģimnāzija.
M. Bauvare paziņoja, ka plānā iestrādāts variants Bauskā veidot vienu pirmsskolas izglītības iestādi, kurā apvienotu bērnudārzus «Pasaulīte», «Zīlīte» un Ceraukstes pagastā esošo Griķu pamatskolas pārziņā esošo bērnudārzu «Mūsa». Pret to iebilda bērnudārza «Pasaulīte» vadītāja Daina Kadiševska: «Es neredzu ne kvalitatīvos, ne ekonomiskos ieguvumus no šādas reformas. Viens bērnudārzs tagad būs izvietots piecās ēkās. Vai tas būs efektīvs darbs? Ja ir problēmas ar kādu no līdzšinējiem iestāžu vadītājiem, tad vajag atlaist vadītāju, nevis apvienot bērnudārzus.»
Jaunsaulē – darbīga noskaņa
Pirmā publiskā iepazīstināšana ar daudziem tik būtiskās reformas ieceri 5. novembra pēcpusdienā notika Jaunsaules skolā.
Raksturojot sapulcē runāto, skolas vadītāja Daiga Stangvila uzteica vietējo ļaužu ieinteresētību: «Sanāksmē valdīja darbīga noskaņa. No komisijas saņēmām atbildes uz visiem mūs interesējošiem jautājumiem. Nākamo mācību gadu strādāsim kā līdz šim, paliks pirmsskolas grupiņas un sākumskola. Kategoriski tika noraidīta ideja par doktorāta pārvietošanu. Pirmajā stāvā iekārtos pagasta bibliotēku, otrajā stāvā – bērnudārza grupiņas, trešajā mācīsies sākumskolas klases.» Jaunsauliešiem apsolīts saglabāt visu, kā līdz šim – ēku izmantos 25 bērnudārza un 25 sākumskolas audzēkņi.
Attieksmi pauž plakātos
Mežgaļu pamatskolā piektdien,
6. novembrī, valdošais noskaņojums nebija tik labvēlīgs. Pedagogi, skolēni un vecāki pauda satraukumu par publiski izskanējušo ieceri pamatskolu pārveidot par sākumskolu, ko apliecināja skolā izvietotie plakāti. Pretēji komisijas iecerei plānu apspriest tikai ar vecāku padomi, sapulcē piedalījās pedagogi, gandrīz 30 pagasta iedzīvotāji.
Uzrunā M. Bauvare sacīja, ka «sarkanā svītra ir novilkta valsts mērogā», liekot saprast, ka šīs reformas valstiski nepieciešamas. Īpaši izvērtē skolas, kurās audzēkņu skaits nepārsniedz simts skolēnu, piemēram, Mežgaļos, kur 1. septembrī bija 82 audzēkņi. Lai lauku skolas pastāvēšana būtu ekonomiski pamatota, klasē nepieciešami vismaz 12 bērni. Patlaban novadā noteiktais minimālais skolēnu skaits laukos ir astoņi. Pedagogiem finansējumu nodrošina, pārdalot to no lielajām pilsētas skolām.
Finansiālais ieguvums netiek minēts
I. Ruhocka piebilda, ka Bauskas novads ir viens no retajiem valstī, kur joprojām nav veikta izglītības tīkla optimizācija. Šis darbs jāveic, lai Bausku Latvijas skolu kartē iezīmētu kā vienu no izglītības centriem. Tagad par to savstarpēji konkurē Bauska un Iecava. Reforma nepieciešama, lai nodrošinātu ES naudas saņemšanu, kur galvenā prasība ir audzēkņu skaits ģimnāzijā un vidusskolās. Netieši izskanēja norāde, ka lauku skolu pārstrukturēšana jāveic, lai saglabātu prasībām atbilstīgu minimālo audzēkņu skaitu ģimnāzijā un 2. vidusskolā.
Izklāstot par iecerēto reformu, speciālisti nenosauca nevienu skaitli – kāds būs šo pārmaiņu finansiālais ieguvums, cik strādājošo zaudēs darbu, cik skolotājiem nāksies pārkvalificēties, kā tas ietekmēs iedzīvotāju ienākumus, kāda būs reformas ietekme uz infrastruktūru. Amatpersonas nenosauca spēcīgus un pārliecinošus argumentus, netika minēts finansiālais ieguvums.
Frāzēs un valstiskās nostādnēs balstīts ziņojums vecākos un pedagogos raisīja ļoti daudz iebildumu. Izskanēja pārmetumi, kādēļ sabiedrības viedokli uzklausa pēc tam, kad jau reformu projekts ir izdomāts, kādēļ uz tikšanos ieradušies tikai divi komisijas pārstāvji. Komisijai aizrādīja reālās situācijas nepārzināšanu.
Atgriežas uz laukiem
«Šeit es dzirdu tikai par valsts interesēm un par naudas dabūšanu no Eiropas Savienības. Neviens pat neieminas par to, kā jūtas bērni. Vai viņi netiks psiholoģiski traumēti, pēkšņi mainot mācību vidi, klases kolektīvu? Daudzi bērni šeit mācās, jo te valda pavisam cita noskaņa, ir citādāka skolotāju attieksme,» skaidroja audzēknes māmiņa Sandra Purviņa. Kāda māte apliecināja – ja lielākajam bērnam nebūs iespējas mācīties vecākajās klasēs, no skolas viņa izņems arī jaunākos bērnus.
Mežgaļu skolas pedagoģe Ausma Rīna uzsvēra, ka Rīgā bieži neizprot laukos notiekošo: «Vai tādēļ mums uzreiz viss jāizpilda? Jau tagad ir ģimenes, kuras no pilsētas, pat no Anglijas atgriežas atpakaļ uz Brunavu un sūta bērnus mūsu skolā. Šo tendenci nevar ignorēt. Ja pamatskolu pārveidos par sākumskolu, tas būs šīs skolas beigu sākums.»
Ieviešot piedāvāto modeli, Mežgaļu pamatskolā pašreizējo vairāk nekā 80 audzēkņu vidū sākumskolā varētu izglītoties ap 40 bērniem. Divās ēkās līdz ar to paliktu daudz brīvu telpu. Kā tās izmantos, netika pateikts.
Iesaistās politiķi
Reforma iegūst politisku nokrāsu, ko apliecina deputātu aktivitātes. Aivija Kursīte, kura komisijas sēdes tikpat kā nav apmeklējusi, «Bauskas Dzīvei» paziņoja, ka kopā ar kolēģi Aleksandru Novicki trešdien plānojuši ierasties Mežgaļos, lai tiktos ar pedagogiem. Apciemot lauku skolas sarosījušies arī citi deputāti. Kāds tautas kalps iebilda, ka rakstīt par iecerētajām izmaiņām ir pāragri, tādējādi tiekot tracināta sabiedrība. Vispirms ir jāpieņem lēmums, pēc tam par to publiski varēs pavēstīt. Tā ir mūsu politiķu aplamā un nedemokrātiskā domāšana – nevis iesaistīt sabiedrību apspriešanā, bet pēkšņi tai nolikt priekšā slepenībā tapušus lēmumus.
Ir zināms, ka skolas pedagogu un vietējo iedzīvotāju tikšanās ar komisijas pārstāvjiem Ozolaines pamatskolā notiks šodien, 9. novembrī, Mežotnē – rīt, 10. novembra pēcpusdienā.
Bauskas novada domes 27. augusta lēmums
Apstiprināt Bauskas novada izglītības iestāžu tīkla attīstības un optimizācijas plāna izstrādei komisiju šādā sastāvā:
Māra Bauvare – izglītības nodaļas vadītāja;
Ieva Bronko-Pastore – sabiedrības pārstāve;
Māra Graudiņa – Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības Bauskas starpnovadu arodorganizācijas priekšsēdētāja;
Arnolds Jātnieks – Bauskas novada domes deputāts;
Zaiga Kārkliņa – novada administrācijas ekonomikas un finanšu nodaļas ekonomiste;
Aivija Kursīte – Bauskas novada domes deputāte;
Mārīte Ķikure – Bauskas novada domes deputāte;
Ineta Ruhocka – pašvaldības izpilddirektora vietniece;
Ilze Tijone – administrācijas attīstības un plānošanas nodaļas vadītāja;
Olita Vulāne – izglītības nodaļas metodiķe.
Noteikt komisijas darbību līdz 31. oktobrim.
Avots: Bauskas novada dome.
