Seši gadi ir pagājuši, kopš Bauskas jaunos kapus uzrauga Žanneta Suroveca. Viņa ir pārliecināta, ka, veicot tādu darbu, cilvēkam jābūt kristītam un svētītam.
Seši gadi ir pagājuši, kopš Bauskas jaunos kapus uzrauga Žanneta Suroveca. Viņa ir pārliecināta, ka, veicot tādu darbu, cilvēkam jābūt kristītam un svētītam.
Svētība iedrošina
Pirms tam Žanneta bija bezdarbniece un nejauši kādu dienu uzzināja, ka Bauskas jaunajiem kapiem ir vajadzīgs pārzinis. Šo darba iespēju viņa arī izmantoja. “Uzskatu, ka, strādājot kapos, cilvēkam ir jābūt kristītam. Liktenis vai kas cits laikam tā bija lēmis, jo tieši pirms pusgada biju nokristīta,” stāsta Ž. Suroveca. “Kad gāju runāt par darbu ar SIA “Vides serviss” vadītāju Egilu Pukinski, viņš man pajautāja, vai nebaidīšos no tādas nodarbes. Toreiz atbildēju, ka nezinu,” atceras Žanneta. Tagad viņa pārliecinājusies – kapi ir svēta vieta, no kuras nekādā gadījumā nav jābaidās.
Pirms Ž. Suroveca kļuva par kapu pārzini, mācītājs Jevgeņijs Rumjancevs deva viņai savu svētību, un tā bija kā iedrošinājums.
Īpašs reglaments
Žanneta bija strādājusi dažādus darbus – gan tirdzniecībā, gan par frizieri, taču viņas profesija ir pirmsskolas skolotāja. Ģimenē aug dēls un meita. Dēlam jau 19 gadu, viņš gan vēlētos, lai mamma strādātu citur. Taču deviņus gadus vecā meita ir lepna par mammas darbu. Reiz skolā Māmiņu dienā vajadzēja zīmēt mātes nodarbi. Žannetas meita attēloja viņu ar grābekli rokā, stāvot pie kapa. “Tas visiem šķita ļoti savādi, nav varēts saprast, ar ko es īsti nodarbojos,” smaidot saka Ž. Suroveca.
Žannetas darba pienākumi ir rūpēties par tīrību kapu teritorijā, par to, lai bēres ritētu pēc reglamenta. Viņa uzrauga arī to, lai tiktu ievērotas dzimtu apbedījumu vietas un kapu bedre, kurā apbedīs mirušo, būtu izrakta pareizi, lai ar to nekas nenotiek. Jārūpējas arī par kapliču. Visa teritorija jākopj, kā tas tiek darīts parkā vai skvērā. Ž. Suroveca strādā no sirds, jo kapu pārzines darbu uzskata par savu sūtību. SIA “Vides serviss” apzaļumošanas nozares vadītāja Aina Bele raksturoja Žannetu kā ļoti atbildīgu cilvēku.
Lūdz par mirušajiem
Žannetai arī ir savi uzskati par kapiem un aizsaules dzīvi. Piemēram, nāve nav jāuztver kā traģēdija, jo tā esot dzimšanas diena dvēselei. Daudzi domā, ka kapi ir atdusas vieta mirušajiem, taču Žanneta pārliecināta, ka viņu atdusas vieta ir tur, uz kurieni aizved Dievs. Ž. Suroveca, atrazdamās kapos, vienmēr aizlūdz par mirušajiem. Tādā veidā Dievs viņai piedodot nogrēkoto pašas mūžā. Arī stāsti par spokiem un citām parādībām kapos viņu nespēj nobiedēt.
Tādā klusā vietā kā aizsaules dārzi retumis ir arī melnā humora vērti gadījumi. Ir pieņemts, ka tuvinieki kapa racējiem parasti uzsauc kādu grādīgā dzēriena pudeli. Taču vienreiz dzira ir bijusi par stipru, iereibušie racēji iekrituši bedrē un nav varējuši tikt ārā. Žanneta Suroveca uzskata, ka grādīgo dzērienu lietošana kapos ir grēks un to nevajadzētu darīt.
Žanneta raizējas arī par to, ka bieži vien cilvēki, apkopjot savējo kapus, nolasītās lapas un gružus sasviež pie citām kapu vietām. Tāpēc viņa lūdz ievērot tīrību un rūpēties par kārtību vietās, kur ir apglabāti viņu tuvinieki.
