Vecumnieku tautas namā sestdien, 7. novembrī, omulīgā gaisotnē aizritēja tradicionālais sarīkojums «Mārtiņdienas sadancis».
Pasākumu jau vairākus gadus organizē senioru dāmu deju kopa «Rudens rozes», aicinot ciemos tuvus un tālus draugus. Svētkus krāšņākus darīja pagasta pensionāru un invalīdu biedrības «Virši» vadītājas Mārītes Vītolas sarīkotā rudens velšu izstāde un tautas nama vislustīgākā kolektīva – senioru kora «Atbalss» (diriģente Māra Lagzdiņa) – klātbūtne.
Mīklas min un zīlē
Daudzinot Mārtiņu un godinot bagātīgo ražu, netika aizmirsts apdziedāt arī tradicionālo Mārtiņdienas gaili, kas lepni «tupēja» skatuves malā un vēroja notiekošo. Čigāniete jeb Vita Vēvere, tautas nama mākslinieciskās daļas vadītāja, atgādināja šo svētku tradīcijas, uzsverot, ka Mārtiņos – laikā starp rudens un ziemas saulgriežiem – ļaudis centušies pareģot nākotni. Arī viņa gan zīlēja, gan neskopojās ar ieteikumiem, piemēram, kā tikt pie vīra. Sadanča dalībnieki tika mudināti minēt mīklas. Izrādījās, Vecumniekos sabraukuši gana attapīgi ļautiņi. «Divpadsmit māsiņas – kustīgas, lustīgas un pa reizei dusmīgas. Kas tās ir?» vaicāja Čigāniete. Nebija ilgi jāgudro, un noslēpums tika atklāts – tās ir «Rudens rozes»!
Dejotājas kolektīva bijušajai vadītājai un «Mārtiņdienas sadanča» idejas autorei Austrai Zalcmanei veltīja deju «Sudmaliņas» un dāvāja ziedus. «Paldies par lielo darbu, ko esi ieguldījusi, mūs mācot!» sacīja Anna Vājeika. «Nobirdinājām kādu asariņu, uzzinot, ka nebūsi vairs ar mums kopā, bet ceram, ka tu atnāksi ciemos, paskatīsies, kā dejojam.»
Šosezon «Rudens rozes» soļu un kustību rakstus apgūst Sarmītes Vēveres vadībā. Viņa strādā arī ar tautas nama vidējās paaudzes deju kopu «Vēveri». «Austriņa gāja prom, un dāmu deju kopai tika meklēta vadītāja. Kad tiku uzrunāta, padomāju un pieņēmu šo piedāvājumu,» atklāj S. Vēvere. «Sievas ir ļoti atraktīvas, foršas, klausa uz vārdiņa. Cik viņas spēj būt omulīgas un dzīvespriecīgas! Tas rada gandarījumu.»
«Randiņš» no Auces
Kolektīvi izrādīja dejas, izpelnoties skaļus aplausus. Bija gan tango un valši, gan itāliešu ritmi.
«Randiņš», kas darbojas jau 11 gadu, pārstāv Auces kultūras centru. «Mārtiņdienas sadanci» seniori apmeklē otro reizi. «Mums ļoti patīk Vecumniekos. Arī Aucē ir tradīcija pulcināt kopā deju kolektīvus, kuros iesaistījušies vecākās paaudzes ļaudis. Festivāls «Madarās, baltajās madarās» parasti norisinās pirms Jāņiem, arī «Rudens rozes» tajā ir piedalījušās,» teic dejotājas.
Starp 16 dalībniekiem «Randiņā» ir viens kungs, vairāk nekā puse dejotāju kolektīvam ir uzticīgi kopš tā izveides. Arī 79 gadus vecie Elmīra un Ilmārs Žvibuļi.
«Šodien pārsteigumu sagādāja meita – apsveica mūs 59. kāzu jubilejā. Paši jau bijām aizmirsuši, ka tāda diena. Tā nu atzīmējam – ar dancošanu,» teic I. Žvibulis. Amatiermākslas entuziasti cītīgi apmeklē mēģinājumus, kas notiek divreiz nedēļā, jo kavēt nevarot – vadītāja ir dikti čakla, vai ik reizi ņemot pa jaunai dejai. To ir krietns pūrs pielocīts. Pēc ilgas apspriešanās «Randiņa» dalībnieki atzīst, ka pašiem vismīļākā ir grieķu deja «Sirtaki», lai gan viss repertuārs patīkot. Žvibuļi darbojas arī amatierteātrī «Kopā», apmeklē senioru vakarus, iesaistās vietējā sabiedriskajā dzīvē.
«Ir jauki, ka tiek rīkoti šādi saieti – varam stiprināt draudzību, rast domubiedrus, sapazīties,» atzīst ciemiņi no Auces.
Kā radu pulkā
Vecumnieku tautas nama vadītāja Agrita Laudurga pateicās koncerta dalībniekiem un uzsvēra, ka deju kopa «Rudens rozes» pirmo reizi šos svētkus organizējusi, esot tautas nama kolektīva statusā. Līdz šim – piecus gadus – entuziastes darbojušās, nesaņemot pašvaldības finansējumu interešu kopas vadītājas atalgojumam.
A. Laudurga amatiermākslas tradīciju daudzinātāju vārdā teica paldies A. Zalcmanei par ilggadēju, radošu un profesionālu darbu. Pateicību saņēma deju kopas «Rudens rozes» draugi: kolektīvi «Vīzija» no Jaunjelgavas (vadītāja Meta Šlesere), «Randiņš» no Auces (Ināra Rumba), «Sendienas» no Ceraukstes (Rasma Asariņa) un «Madaras» no Salaspils (Regīna Grebežniece).
«Paldies par svētkiem! Vecumniekos jūtamies kā pie savējiem, kā radu pulkā,» prieku par atkalredzēšanos pauda M. Šlesere. Katrs kolektīvs mājiniekiem bija sarūpējis apsveikumu. Deju kopas «Madaras» vadītāja R. Grebežniece uzsvēra, ka «ciemos jābrauc ar kārtīgu pilsētas cienastu – torti un dziru (lai vieglāk kājas cilājas) un, protams, kādu puķi ar’». Viņa atcerējās A. Zalcmanes prasmi iejusties Mārtiņdienas gaiļa tēlā kādā no iepriekšējām tikšanās reizēm un bilda: «Tādu gaili, kāda bija viņa, vajag pameklēt pa visu Latviju!»
