Restaurētā Mākslas muzeja ēku Rīgā atvērto durvju dienās decembrī apmeklējuši 125 tūkstoši cilvēku. Daudzi ir sajūsmā ne tikai par atjaunoto seno daļu, bet arī mūsdienīgo, uz parka pusi pazemē izbūvēto apjomu.
Kamēr telpās nav izvietoti mākslas priekšmeti, galveno uzmanību pievelk pati ēka, radot iespaidu par daudzveidīgu, pārsteidzošu meistardarbu. Divu stundu ilgajā pastaigā pa pieciem virszemes un diviem pazemes stāviem var pārliecināties – 30 miljoni eiro no galvaspilsētas budžeta un Eiropas fondiem nav velti ieguldīti.
Spilgtākie iespaidi
Lielajās ekspozīciju zālēs valda dabiskā gaisma, ko regulēs ar žalūzijām. Ar rūpību atjaunoti oriģinālie virsgaismas logi, saglabājot pat dažus vecos stiklojumus. Mazajās zālēs atjaunotas sākotnējā tapsējuma krāsas. Kā koka interjera paraugu var rādīt bibliotēkas istabu. Līdzās greznumam ir zīmīga 70. gadu interjera detaļa – tā laika dizaina pisuārs vīriešu tualetē, kura tvertne stiepjas līdz grīdai. Kupola telpā būs jauna izstāžu telpa, ļaujot apskatīt senās sijas. Virs jumta kores izveidota terase, no kuras paveras skats uz parku. To atvēlēs arī privātiem sarīkojumiem.
Spilgtākais pārsteigums ir racionāli jaunbūvētā pazemes daļa uz parka pusi, kas papildina muzeja senos 3000 kvadrātmetrus ar vēl tūkstoti mūsdienīgai izstāžu zālei, fondu glabātavai un restauratoru darba telpām ar virsgaismas logu, pa kuru var pastaigāties. Te var pataustīt eksponēto betonu – pēdējo gadu modi būvniecībā. Rīgas muzeju starptautiskā mērogā izceļ divas citas detaļas. Aiz stikla sienām apmeklētājiem apskatāma superdroša mākslas darbu transporta šahta ar pacēlāju, kas nolaiž furgonu no ielas līmeņa pagrabā, kur to izkrauj apsargātās telpās. Tas padara Rīgu piemērotu ļoti vērtīgu mākslas priekšmetu eksponēšanai. Otra izcilība ir caurskatāmā fondu glabātava – vēl pāris stāvu speciāla dizaina režģu iedziļinātā šahtā ar īpašu gaismu un atmosfēru, ko ieskauj stikla sienas. Ar šo konstrukciju latvieši pārspēj Igaunijas Nacionālā muzeja jauno ēku, ko nākamgad septembrī atvērs Tartu.
Labākais kompromiss
Mākslas muzeja atjaunošanā piedalījies bijušais baušķenieks Māris Ikerts, restaurācijas darbu vadītāja palīgs SIA «Re&Re», strādājis arī Rīgas Biržā un Doma baznīcā. Vērtējot savas komandas veikumu muzejā, viņš «Bauskas Dzīvei» pauž: «Restaurācijas galarezultāts vecajā ēkā ir ļoti labs. Prieks, ka esam sasnieguši cilvēkiem tīkamu rezultātu, kaut arī darba procesā bija daudz grūtību. Centāmies rast vienojošus elementus, lai viss saskanētu. Sienu gleznojumu rāmji apdarināti ar šlagmetālu, kapiteļi pietonēti, lai klusinātu zeltījuma spožumu. Saglabātas telpas, interjers, slīpie griesti un virsgaismas. Nekas nav zaudēts no sākotnējās funkcionalitātes. Stikla grīda un griesti pielāgoti, lai apgūtu bēniņu stāvu, ko iepriekš neizmantoja. Pastaiga pa virsgaismas atvērumiem ir aizraujoša, īpaši bērniem. Daži vērotāji bažījas par koka konstrukcijām kupolā, bet tas ir vairāk nekā 100 gadus nostāvējis koks, plaisājis dabiski, un tas nemazina siju stiprību. Rūpīgi bija jāstrādā ar sienām, jo tās bija sliktā stāvoklī. Sākotnējais krāsojums ar līmes krāsu un saistvielu, kā jau dabiskā viela, ar laiku degradējies, pārklājuma auduma eļļainā viela iesūcās sienās. Virsmas bija vairākkārt pārkrāsotas, tās bija jāattīra, jānostiprina, ar gleznu rāmjiem un nagliņām bojātās vietas jāsalabo. Tas izpildīts ļoti labi. Ir vietas, kur sienu fragmenti restaurējot iekonservēti – tās varēs atjaunot nākotnē. Komandas darbs devis labu rezultātu, rodot labāko kompromisu starp restaurējamo un jauno ēkas daļu, kas muzejam ir ļoti vajadzīga.»
Mākslas muzeju sola atvērt nākamā gada 4. maijā. Ikvienam būs vērts ne tikai apskatīt gleznas, bet arī novērtēt arhitektu, būvnieku un restauratoru veikumu.
