Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) atgādina, ka, iestājoties vēsākam laikam, strauji pieaug ugunsgrēku un tajos bojā gājušo cilvēku skaits. Pirms aktīvi sākt apkurināt mājokli, obligāti jāpārliecinās par siltuma ieguves ierīces ugunsdrošību.
Jāpārbauda divas reizes gadā
Apkures sezonā izplatītākie ugunsgrēku iemesli ir nepiemērota kurināmā lietošana, krāšņu pārkurināšana, neuzmanība, ekspluatējot malkas plītis un krāsnis, šķidrā kurināmā ierīces, kā arī kurtuvju un dūmvadu nepareiza izbūve un bojājumi. Bieži nelaimes izceļas, atstājot siltumierīces bez uzraudzības, kā arī izmantojot bojātas vai nolietotas elektriskās ierīces.
Ugunsdrošības noteikumi paredz, ka apkures iekārtas un ierīces jāpārbauda divas reizes gadā, ja ekspluatācijas noteikumos nav noteikts citādi. Ja nepieciešams, tās ir jāattīra no sodrējiem. Sodrējus no dūmeņiem, krāšņu un pavardu dūmkanāliem iztīra pirms apkures sezonas sākuma. Ilgdedzes apkures krāsnīm dūmkanāli sezonas laikā jātīra ne retāk kā reizi mēnesī, citām apkures ierīcēm – divos mēnešos reizi.
Neizmantot ūdeni
Netīrīts skurstenis ir īpaši ugunsbīstams. Sadegot cietajam kurināmajam, uz skursteņa iekšējās virsmas veidojas kvēpu, sodrēju un darvas nosēdumi. Tie samazina apkures ierīces darbības efektivitāti, kā arī var izraisīt aizdegšanos. Tā parasti ātri izplatās pa dūmeņa iekšējo virsmu, vienlaikus ievērojami paaugstinot temperatūru tajā aptuveni līdz pat 1000 grādiem. Tas var radīt dūmenī plaisas, paverot ceļu liesmām uz degtspējīgām sienu, griestu un jumta konstrukcijām.
Ja skurstenis aizdegas, svarīgi saglabāt pašsavaldīšanos un apjukumā nepieļaut aplamu rīcību. Nekavējoties blīvi jāaizver krāsns vai plīts gaisa pieplūdes durtiņas un maksimāli jāsamazina aizbīdņa jeb tautā sauktā šībera atvērums. Tas samazinās temperatūru skursteņa iekšienē. Skursteņa dzēšanā nedrīkst izmantot ūdeni – straujo temperatūras svār-stību dēļ tas var izraisīt krāsns, plīts un dūmeņa korpusa sagraušanu.
Ātrāk «aizaug»
Īpaša uzmanība jāpievērš ilgdedzes apkures krāsnīm. To degšanas intensitāte tiek regulēta ar gaisa padevi kurtuvē. Pie nepietiekamas gaisa padeves kurināmais sadeg nepilnīgi, lielāks ir nesadegušo produktu apjoms, kas nosēžas, – apkures ierīce ātrāk «aizaug», tātad jātīra biežāk.
Svarīgi ielāgot, lai attālums no dūmeņa ārējās virsmas līdz jebkuram degtspējīgam materiālam, kas izmantots sienas, griestu vai jumta konstrukcijās vai dekoratīvos nolūkos, nav mazāks par desmit centimetriem. Jāatceras, ka malkas plītis laika gaitā nolietojas, – var izdegt cepeškrāsns metāla apšuvums, plīts virsmā parādīties spraugas, caur kurām nāk dūmgāzes. Lai plītis padarītu ikdienas lietošanā drošas, tām periodiski nepieciešama atjaunošana, rūpīgi aizsmērējot radušās plaisas, laikus nomainot izdegušo cepeškrāsni, nostiprinot durtiņas.
Malku nelikt plītspriekšā
Ļoti bieži plīts durtiņu priekšā uz nedegoša materiāla loksnes vai flīzējuma tiek salikta kurināšanai ienestā malka. Tas ir nepareizi! Šai nedegošajai plāksnei plīts priekšā ir pavisam cits uzdevums. Tā uztver un neļauj aizdedzināt apkārtējos degtspējīgos priekšmetus un grīdu no plīts durtiņām izkritušajām sprakšķošajām dzirkstelēm un degošām malkas daļiņām.
Bīstamā tvana gāze
Uzmanīgiem jābūt ar aizbīdņa lietošanu. Bez uzraudzības atstāta iekurta plīts vai krāsns ar aizvērtu šīberi, pirms tā izkūrusies, izraisīs tvana gāzes ieplūšanu telpās. Tas draud ar smagu saindēšanos vai pat letālu iznākumu. Tvana gāzei nepiemīt raksturīga smarža vai krāsa, tādēļ tās klātbūtne telpā grūtāk pamanāma. Ja bez redzama iemesla sāk reibt galva, strauji pasliktinās pašsajūta, tā varētu būt tvana gāzes iedarbība. Nekavējoties jāatver logs vai durvis, lai pēc iespējas ātrāk izvēdinātu telpas. Jebkurā mājoklī ir jābūt ugunsdzēšanas līdzekļiem pēkšņas aizdegšanās likvidēšanai un dūmu detektoriem, kas laikus brīdinās par dūmu koncentrācijas palielināšanos.
Lai sagatavotos apkures sezonai laikus, jāizmanto skursteņslauķu pakalpojumi. Ir svarīgi, lai šis amatnieks būtu atbilstīgi apmācīts (sertificēts).
UZZIŅAI
Pagājušajā apkures sezonā, ekspluatējot netīrītus vai bojātus dūmvadus, kā arī nepareizas apkures ierīces lietošanas dēļ izcēlušies ugunsgrēki:
Bauskas novadā reģistrēti astoņi ugunsgrēki,
Iecavas novadā – divi,
Rundāles novadā – pieci,
Vecumnieku novadā – četri ugunsgrēki.
