Jau ilgāku laiku Vecumniekos kapu pieminekļus izgatavo un akmeņus apstrādā individuālais komersants Reinis Martinsons. Viņa pastāvīgā dzīvesvieta ir Straupe, taču uz Vecumniekiem savulaik atvedusi mīlestība.
Jaunais meistars atzīst, ka pieminekļu gatavošana ir sezonāla nodarbe. Pasūtījumi esot vēl aptuveni mēnesim, bet aukstajā laikā kapu pieminekļus parasti neuzstāda. Tiem, kas tuvākajā laikā nolēmuši sakārtot kapavietu, izdevīgi veikt pasūtījumus ziemā, jo tad meistariem darba mazāk un viņi piekrītot dot cenas atlaides.
Jaunas tehnoloģijas
«Bauskas Dzīvi» R. Martinsons sagaida pie paša atvesta un apdarināta laukakmens. Viņš skaidro, ka lielākā daļa meistaru, kas veido kapu pieminekļus, ir nevis akmeņkaļi, bet gan gravieri un akmens apstrādātāji.
«Akmeņkaļi brauc meklēt laukakmeņus un tos plēš tā, kā vajag. Tas jāmācās ilgi,» atzīst Reinis. Viņš sevi sauc par akmeņkali, lai gan pieredze šajā jomā neesot liela. Atvesto laukakmeni viņš plāno nopulēt, tāpat kā to paveic rūpnīcā, un izmantot darbā.
Akmens apstrāde attīstās, parādās jaunas tehnoloģijas. Reinis jau otro gadu gravē ar smilšu strūklu. Iemaņas gravēt ar roku neesot zudušas, dažreiz to nākas darīt kapos. Tomēr jaunie tehnoloģiskie uzlabojumi ļauj strādāt ātrāk. Tas gan nenozīmē, ka visu var paveikt pāris stundās. Bieži vien no pasūtījuma brīža līdz gatavam produktam aizrit mēnesis.
Lai arī kādas tehnoloģijas izmantojot, meistaru darbus varot atšķirt. Piemēram, Bauskas meistaram Gunāram Kodim esot īpašs stils, to varot viegli atpazīt.
Pieprasījums pietiekams
Reinis ar akmens apstrādi aizrāvies jau 16 gadu vecumā. Darbā puisi iesaistījis Arnis Lūsiņš. Mākslas skolā apgūta kokgriešanas tehnika, sākumā licies, ka tas var palīdzēt, bet izrādījies, ka abām nozarēm maz kopīga.
Pēc vidusskolas absolvēšanas studējis Rīgā, bet studijas nav pabeidzis un uz brīdi apmeties Vecumniekos, kur iepazinies ar savu sievu. Šeit pievērsies arī akmeņkaļa darbam. «Toreiz man bija jau trīs gadu pieredze šajā nozarē kopš Straupes laikiem,» atceras R. Martinsons. Tiesa, amata prasmes bijušas, bet vajadzējis daudz mācīties uzņēmējdarbības jomā – kur gādāt materiālu, ar ko sadarboties.
Kopš tā laika Reinis strādā Vecumniekos, bet galvenā darbnīca esot Straupē, kur atgriezies pie sava amata skolotāja. Vienā virzienā no Straupes līdz Vecumniekiem katru nedēļu iznākot braukt 120 kilometrus, bet darba Vecumnieku un Bauskas pusē esot daudz. «Pieprasījums ir pietiekams, un šis gads bija ļoti darbīgs,» atzīst R. Martinsons. Savu veikumu viņš nav īpaši reklamējis, paveikto novērtējuši klienti un pastāstījuši citiem. Visvairāk pasūtījumu veic Vecumnieku novada iedzīvotāji. «Jāstrādā tā, lai neviens nesūdzas, ka kaut kas ir salūzis vai nodrupis,» vērtē akmeņkalis.
Īpaši instrumenti
Darbs esot ne tikai fiziski, bet arī psiholoģiski grūts. «Katru gadu ir vismaz viens vai divi cilvēki, kas atnāk pasūtīt kapu pieminekli sev. Pat ar uzrakstiem. Godīgi sakot, visi pasūtījumi manā biznesā saistās ar skumjiem brīžiem. Bieži domāju, kāpēc daru šo darbu,» atklāj R. Martinsons.
Reiz esot lūdzis Dievam, lai pasaka, vai šo nodarbi turpināt vai ne. Nākamajā dienā ieradies pavecs vīrs, aprunājušies, un sarunas beigās iedevis Reinim sava brāļa instrumentus. Brālis, kurš nu jau viņsaulē, bijis akmeņkalis, un viņa instrumentus sirmais vīrs nolēmis uzticēt amata pratējam. To vidū daudz tādu rīku, kurus mūspusē nopirkt nevar – lai iegādātos, jābrauc uz Rietumeiropas valstīm, un lēti tie nav. «Domāju, ka tā bija skaidra Dieva zīme,» teic akmeņkalis Reinis Martinsons.
UZZIŅAI
Kapu pieminekļus izgatavo arī divi individuālie uzņēmēji Bauskā:
Rīgas ielā darbus veic individuālais uzņēmējs Juris Ščerbickis;
Akāciju ielā darbojas «Pieminekļu darbnīca», kur strādā Gunārs Kodis.
Avots: zl.lv.
