Neesmu no tiem, kam tīk bakstīt latviešiem degunā – re, kā, tie igauņi, tiem tik viss labi sokas! Tomēr dažu dienu viesošanās ziemeļu kaimiņos, aiz muguras jūtot pie mums gaidāmo pašvaldību vēlēšanu liekulīgo elpu, lika nopūsties – kāpēc, kāpēc mēs nevaram vismaz tā kā igauņi?!Tur valda ziemeļnieku spītīgais, taču reāli domājošais gars, kas neliek par katru cenu iegādāties niknākā paskata džipu, ja var braukt ar ekonomiski praktisku vāģi. Tiesa, Tallinas centra ietves ir sliktāk notīrītas nekā Rīgā, bet te varbūt palīdz augstāka gaisa temperatūra.Igaunijā nedzirdēju dīvaino demagoģiju, ka ar nacionālo valūtu, kura tik mazai ekonomikai ir ļoti dārga greznība, pazudīs valstiskā neatkarība. To galu galā noteic ne tik daudz fiziski faktori, cik spēja patstāvīgi domāt, pieņemt sabiedrībai būtiskus, ne tikai savam makam svarīgus lēmumus un tos pildīt, kā arī nepakļauties provokācijām. Tallinā gāju garām kareivja Aļošas agrākajai atrašanās vietai – pakalniņš balti apsnidzis, bet pilsētnieki, šķiet, jau piemirsuši trādirīdi, ko reiz izraisīja bēdīgi slavenā okupācijas simbola pārcelšana.Kas notiek Rīgā? Atliek kādam viltniekam uzstellēt agresīvus tekstus «bīdošu» skaļruni, kā «dziesmotās revolūcijas» pašcieņas pilnais gars sabirst putekļos un it kā solīdi puiši metas fiziski izrēķināties ar strāvas avotu, sagādājot lielisku vizuālo materiālu nelabvēļu propagandai. Tā ir, prasme pieklājīgi sarunāties ar oponentiem atkarīga no inteliģences, ne amata augstuma.Nav zudusi cerība, ka šoreiz vēlētājs ‘vulgaris’ (‘parastais’ – latīn.) spēs atšķirt tukšu lielību no patiesi labi padarīta darba, pārdomātu un prātīgu saimniekošanu no veiklas naudas balvu vai prēmiju iesmērēšanas vajadzīgajam skaitam pašvaldības iestāžu darbinieku un pensionāru, lai saglabātu iesēdēto «ķeizariņa» troni. Ja nu nepaveiksies, būs jāpagaida vēl – pavasaris vienmēr uzvar.
