Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība «Latraps», kuras biedri ir daudzi zemnieki mūsu novados, trešo gadu sadarbojas ar Vācijas kooperatīvu «Vereinigte Hagel» sējumu apdrošināšanā.
Šoziem kopīgās aģentūras «VH Latvija» darbībā plašāk iesaistīti vietējie eksperti, informē Zemgales reģiona speciāliste Vita Boja. Sējumu apdrošināšana īpaši aktuāla kļuva pērn, kad Zemgalē kailsalā gāja bojā 80 – 90% ziemāju.
Bijušie kolēģi
Ziemas mācībās jaunajiem reģionu ekspertiem piedalījusies Bauskas novada Īslīces pagasta iedzīvotāja Jausma Sudmalniece, bijusī Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) speciāliste.
«Tā man ir jauna iespēja likt lietā agronomes zināšanas jau pēc aiziešanas pelnītā atpūtā,» smaidot «Bauskas Dzīvei» saka Jausma, «grupā esam vairāki bijušie kolēģi. Mūs piedalīties savulaik kādā seminārā «Latraps» uzaicināja kooperatīva vadītājs Edgars Ruža. Tagad esmu gandarīta, ka piekritām, jo tā ir iespēja pieredzi papildināt un izmantot citādi.»
Vācijas pieredze balstās uz savstarpējās apdrošināšanas principu, kad apdrošināšanas ņēmēji vienlaikus ir arī apdrošināšanas devēji. Pretendentus ekspertu amatā apstiprina apdrošināšanas kooperatīva biedri ikgadējā sanāksmē. J. Sudmalniece atzīst – jutusies ļoti saviļņota, runājot ar kopsapulci un saņemot tās akceptu.
Atgriežas laukā
Pagājušais rudens bija pirmais, kad J. Sudmalniece vērtējusi sējumus kopā ar vecāko ekspertu. «Vērtējām, cik sējumi gatavi ziemošanai, lai zemnieks lieki netērētu naudu. Izstaigājām, apskatījām, vērtējām biezību rapšiem un graudaugiem, augu attīstības stadiju. Ir zināmi nosacījumi veģetācijas stāvoklim, ar kuriem var garantēt pārziemošanu,» skaidro speciāliste. Pavasarī vēl darbs nav sācies, jo ziemošanas problēmas šogad nav lielas. Vasarā sējumus var bojāt krusa, vētra, lietusgāzes, pārlieks mitrums vai sausums, pārāk bieza sniega kārta uz nesasalušas zemes u. c.
J. Sudmalniece atklāj, ka šis darba virziens ir citāds nekā viņas iepriekšējā pieredze. Eksperte VAAD nostrādājusi 23 gadus, lielākoties sēklu laboratorijā, un pēdējos gadus vadīja Zemgales nodaļu. «Biju tuvāk rapšiem, bet tiešie braucieni pie zemniekiem nebija tik bieži,» atminas eksperte, «tagad jūtos dievišķīgi, jo man ir apziņa, ka vēl kaut ko varu darīt. Tiešie kontakti ar jau zināmiem un jauniem zemniekiem, lauku apskate brīvā dabā – tas rada lielu gandarījumu.»
Jauni palīgi
Jauno ekspertu grupa februārī piedalījusies mācībās un kārtojusi eksāmenu, taču zināšanas vēl jāpapildina, studējot materiālus, stāsta J. Sudmalniece. V. Boja teic, ka ekspertu tālākizglītošana aģentūrai ir svarīga, lai uzturētu profesionālo kvalifikāciju.
«Pašlaik esam palīgi galvenajam ekspertam – sējumus apskatām divatā. Zemniekiem tas dod garantiju, ka vērtēšana būs daudzpusīgāka un kompetentāka,» saka J. Sudmalniece.
«Latraps» mudina savus biedrus apdrošināt sējumus, lai mazinātu zaudējumus. Pašu organizētai apdrošināšanai ir priekšrocība – samaksa pēc vērtēšanas notiekot bez kavēšanās ekspertu pamatotajā apmērā.
Savukārt Zemkopības ministrija sadarbībā ar «Vereinigte Hagel» meklē risinājumus Eiropas Savienības finansējuma piesaistei sējumu apdrošināšanas polišu daļējai segšanai.
UZZIŅAI
Sējumus var apdrošināt pret krusu, vētru, lietusgāzēm un pārziemošanas risku.
Ziemāju sējumus var apdrošināt pret nelabvēlīgiem ziemošanas apstākļiem līdz 1. novembrim.
Apdrošināt var graudaugus, eļļas augus, pākšaugus, enerģijas augus, kā arī kukurūzu, zālājus un kartupeļus, ja tie paredzēti sēklas ieguvei un pārdošanai.
Lauku atbalsta dienests kompensē 50% izdevumu par apdrošināšanas polisi, bet ne vairāk par 50 EUR/ha.
Pirmajās pavasara nedēļās 2014. gadā pieteikumus atlīdzībai bija iesniegušas 95% apdrošināto saimniecību. Pārbaudītajās platībās vairāk nekā 90% ziemāju bija pilnībā gājuši bojā.
Avots: latraps.lv.
