Skolotāji nav gatavi atkāpties no prasības algas pamatlikmi celt līdz 310 latiem. To Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības
(LIZDA) priekšsēdētāja Ingrīda Mikiško apliecinājusi aģentūrai LETA.
Ap 1000 protestētāju 24. oktobrī piedalījās piketā Rīgā. Mūspuses novadus pārstāvēja pussimts skolotāju. Zemgales pedagogus pēc protesta akcijas uz sarunu aicināja Reformu partijas deputāti, vēsta LIZDA Bauskas nodaļas vadītāja Māra Graudiņa.
«Skaidrojām, ka algu paaugstināšana īstenībā vairākumam pedagogu nozīmē ienākumu samazināšanos. Norādījām uz nepilnībām, kas neveicina jaunu cilvēku kļūšanu par skolotājiem. Vidēji pedagogiem ir 1,3 slodzes, viņi ir pārstrādājušies, pārguruši. No tādiem cilvēkiem nevar prasīt radošu pieeju darbam. Esmu runājusi ar Bauskas nodaļas pedagogiem, vairākums no viņiem ir noskaņoti streikam,» tā M. Graudiņa.
Pēc aptuveni stundu ilgušās sarunas ar Saeimas priekšsēdētāju Solvitu Āboltiņu, izglītības un zinātnes ministru Vjačeslavu Dombrovski un citiem deputātiem skolotāji no savām prasībām nav atkāpušies.
Tiek pieprasīts, lai no nākamā gada 1. septembra pedagogu mēnešalgas zemākā likme pieaug no 280 līdz 310 latiem, nevis 295 latiem, kā piedāvā valdība, uzsver I. Mikiško. Lielas problēmas rada ne tikai finansējuma trūkums, bet arīdzan izglītības finansēšanas sistēma «nauda seko skolēnam». Lielākie cietēji ir mazo skolu pedagogi. Šogad visā valstī 282 izglītības iestādēs mācās mazāk par 100 skolēniem un skolotāju algas ir 280 lati «uz papīra», skaidro arodbiedrības vadītāja.
