Par izglītības programmām diskusijas droši vien būs nebeidzamas un viedokļu tik daudz, ka jēdzīgākais tā arī neizkristalizēsies. Skaidrs gan ir tas, ka ar šo mācību gadu vairs nav jākārto ieskaite sportā 9. un 12. klašu audzēkņiem.Izglītības un zinātnes ministrijas nostāja šajā sakarā tiek skaidrota ar audzēkņu pārāk lielu slodzi un pastiprinātu stresu.Sporta pedagogi, ilgus gadus un arī mazāk strādājuši, vienprātīgi atzīst, ka tas ir nepārdomāts solis. Katram taču labi zināms, ka jaunatnes fiziskā slodze aizvien vairāk sarūk. Kustības, kas tik ļoti nepieciešamas augošam organismam, «apēd» pie datora un citādāk sēdus pavadītais laiks. Kādas lielas mācību iestādes jauna pedagoģe par jauninājumu pauda sašutumu, bilstot, ka daudz meiteņu un zēnu ir fiziski tizli. Ieskaite tomēr vairāk motivējusi jauniešus pamatīgāk attiekties pret sporta stundām, kuru mācību programmā jau tā gaužām maz – tikai divas nedēļā. Ilggadējākie skolotāji daudzkārt izteikušies, ka vajadzētu būt vismaz trim stundām nedēļā. Novērots, ka fiziski labi sagatavotiem audzēkņiem arī sekmes mācībās ir labas, un aktīvie pagūst izdarīt daudz vairāk salīdzinājumā ar kūtrajiem līdzaudžiem.Manai paaudzei bija jākārto īpašas GDA normas. Tās izpildot, varēja saņemt nozīmi, kas apliecināja, ka esi gatavs darbam un aizsardzībai. Kādai paziņai atmiņā situācija, ka pēc skolas absolvēšanas dokumenta vajadzējis rāpties augšup pa virvi. Jā, tas izklausās pārspīlēti un arī pazemojoši. Taču pārvērst sporta stundas par rotaļām, kā tas izskan rekomendācijās, manuprāt, ir nožēlojami. Ilggadējie pedagogi tomēr domā citādāk un arī strādā ar jēgu.
