Plānojot nākamā gada pašvaldības budžetu, novada deputātiem būs jālemj arī par atalgojumu speciālajiem pedagogiem, kas līdz šim Bauskas 2. vidusskolā darbojās īpaši finansētā projektā.
Piecus gadus ilgušais iekļaujošās mācīšanās cikls beidzies, taču pedagogi un izglītības iestādes vadība uzskata, ka nodarbības jāturpina.
Trijstūra sadarbība
Iekļaujošās mācīšanās projektu īstenoja ar Latvijas SOS bērnu ciematu asociācijas un Bauskas novada pašvaldības līdzfinansējumu. Mērķis – palīdzēt bērniem ar mācīšanās traucējumiem.
«Latvija iekļaujošās izglītības jomā pašlaik atrodas pašā sākumposmā,» noslēguma prezentācijā Bauskas 2. vidusskolā 8. decembrī pauda projekta vadītāja, Īslīces SOS ciemata psiholoģe Ilze Nagurāviča.
Prezentācijā piedalījās skolas pedagogi un personāls, speciālisti no SOS ciematu asociācijas, kā arī Bauskas novada domes deputāti un projektā iesaistīto bērnu vecāki.
Sākumā aktivitātes bija paredzētas trīs gadu garumā, bet tad projektu izdevās pagarināt vēl divus gadus. «Bija iesaistīti 53 skolēni, kam bija mācīšanās grūtības,» informēja Bauskas 2. vidusskolas direktore Vera Grigorjeva. «Tā bija īpaša trijstūra sadarbība – projekta vadītāji, pedagogi un vecāki saskaņojās ar mērķi palīdzēt bērnam,» vērtēja sākumskolas pedagoģe Inga Golovčanska.
Iegūst draugus
Projektā notika speciāli pasākumi – Ziemassvētku svinēšana un pārgājieni, lai saliedētu skolēnus, veidotu ciešāku sadarbību ar pedagogiem un speciālo personālu.
«Projekts ir vērtīgs tādēļ, ka arī citi skolēni saprata, ka tiem, kam mācībās neveicas, var palīdzēt. Turklāt projektā iesaistītie bērni jutās pat vairāk privileģēti. Viņu vecākiem lielākoties bijusi negatīva izglītības pieredze, bet viņiem rodas pozitīva mācību pieredze, un ar tādu viņi nākotnē vedīs skolā savas atvases,» uzsvēra speciālā pedagoģe Gunita Ūdre.
Lai arī konkrētas statistiskās izmaiņas netika nosauktas, tomēr vairāki stāsti parādīja, kā papildu nodarbības mainījušas skolēnu pārbaudes darbu vērtējumus. «Papildu nodarbības viņam palīdz, un tagad visos mācību priekšmetos sekmes ir virs vidējā. Dēls kļuvis sadzīvē atvērtāks, daudz draugu, kas brauc ciemos,» par rezultātiem stāstīja viens no skolēnu vecākiem. Pedagoģes priecājās, ka meitene, kura latviešu valodā bijusi nesekmīga, tagad liecībā varēs lepoties ar atzīmi astoņi.
Labs personāls
I. Nagurāviča uzsvēra, ka viens no galvenajiem projekta ieguvumiem ir sagatavots un apmācīts speciālais personāls. Īslīces SOS bērnu ciemata direktors Gatis Matulēvičs pateicās projekta dalībniecēm – pedagogu palīdzēm Natālijai Pavlovai, Svetlanai Panovskai, kā arī Anitai Velmunskai, V. Grigorjevai, viņas vietniecei Jeļenai Mozgovajai un G. Ūdrei.
Latvijas sabiedrībā lielākās diskusijas notiek par pedagogu atalgojumu, bet starp izglītības darbiniekiem jau ilgāku laiku risinās sarunas par nepieciešamību mainīt izglītības sistēmu. Ne viens vien atzīst, ka daudzos gadījumos nesekmības iemesls ir nevis bērna nevēlēšanās vai nespēja apgūt zināšanas un prasmes, bet gan fakts, ka parastā mācību metodika neatbilst visu audzēkņu uztverei. Iekļaujošā mācīšanās rada iespēju veiksmīgi apgūt mācību priekšmetus daudziem bērniem, kurus parasti labi apmācīt neizdotos.
Vajadzīga talantiem
«Iekļaujošā izglītība ir viena no mūsu izglītības iestādes prioritātēm. Meklējam sadarbības partnerus, lai tā būtu ne tikai pieejama, bet arī aizraujoša,» stāstīja V. Grigorjeva. Viņa uzsvēra, ka iekļaujošā izglītība domāta ne tikai bērniem, kam ir grūtības mācībās, bet arī talantīgajiem audzēkņiem, lai palīdzētu attīstīt un pilnveidot viņu spējas.
«Nedrīkst pieļaut, ka izveidotā sistēma cieš no tā, ka beidzas projekts,» uzsvēra I. Nagurāviča. «Projekta mērķis – labas pieredzes nodošana pašvaldības rīcībā. Tālākais atkarīgs no jums,» Bauskas novada deputātiem pauda G. Matulēvičs. «Svētīgs darbs ir padarīts. To nevajadzētu pamest novārtā. Tomēr tas nebūs tādā pašā formātā un ar tādu pašu finansējumu,» atzina Bauskas novada domes priekšsēdētājs Raitis Ābelnieks.
Pedagogi un vecāki cer, ka domes deputāti un izglītības nodaļas speciālistes spēs novērtēt iekļaujošās mācīšanās metožu efektivitāti, paredzot nepieciešamo finansējumu 2016. gada budžetā. «Agata Kristi, Toms Krūzs, Alberts Einšteins, Vinstons Čērčils – šīm personībām bērnībā bija grūtības mācīties. Arī mūsu skolā ir tādi skolēni, kas ir vienkārši jāatbalsta,» uzsvēra I. Nagurāviča.
