Jūlija beigās «Bauskas Dzīve» lasītājus informēja par Vecumnieku pagasta policijas iecirkņa inspektoru Imanta Lavrinoviča un Pētera Makšima notiesāšanu. Viņi bija apsūdzēti par dienesta pilnvaru pārsniegšanu, pieļaujot vardarbību.
Jūlija beigās “Bauskas Dzīve” lasītājus informēja par Vecumnieku pagasta policijas iecirkņa inspektoru Imanta Lavrinoviča un Pētera Makšima notiesāšanu. Viņi bija apsūdzēti par dienesta pilnvaru pārsniegšanu, pieļaujot vardarbību.
Tālu no priekšniecības
Abu minēto policijas darbinieku nelikumīgai rīcībai bija gan līdzjutēji, gan nosodītāji, tāpēc pret viņiem ierosinātā krimināllieta par smaga nozieguma izdarīšanu uz vairākiem gadiem iestrēga tiesā. Grēku nožēlas viņu vārdos nebija, un abi joprojām noliedza savu vainu izdarītā noziegumā. Tiesai to nācās pierādīt gan ar daudzu liecinieku liecībām, gan krimināllietas materiāliem to kopsakarībā. Fakti par cilvēku piekaušanu apstiprinājās. Abi policijas “censoņi” tālajā Vecumnieku iecirknī jutās kā mazi ķeizariņi.
Kā atbildību pastiprinošs apstāklis viņu nelikumīgā rīcībā figurēja alkohols, bez kura lietošanas droši vien nebūtu šīs krimināllietas, jo visu nepatikšanu pamatā bija tikai sadzīviska problēma ar akas vindu. Policijas pārvaldes izdotos raksturojumos lasāms, ka uz šiem darbiniekiem varēja paļauties, taču Vecumnieki laikam atradās pārāk tālu no priekšniecības acīm.
Pārkāpj dienesta pilnvaras
Pirms cīkstēšanās ap akas vindu bija notikums ar kādu citu pilsoni, kas raksturoja apsūdzēto policistu darba stilu. 2001. gadā, kādā rudens vakarā, Vecumnieku degvielas uzpildes stacijā I. Lavrinovičs ievēroja iereibušo J. Z. Pārbaudījis šofera un automašīnas dokumentus, inspektors pievērsās blakussēdētājam J. Z., kurš atteicās nosaukt personības datus. Tas inspektoru sadusmoja, viņš J. Z. aizveda uz Vecumnieku policijas iecirkni un piekāva.
Nekādu protokolu I. Lavrinovičs par J. Z. aizturēšanu vai necienīgu uzvešanos nesastādīja. Pēc personības noskaidrošanas aizturētais ar pārsistu galvu varēja doties mājās. Tā policijas inspektors pārkāpa likuma “Par policiju” 27. pantu, kurā teikts, ka policijas darbinieks nedrīkst spīdzināt, cietsirdīgi izturēties un pazemot cilvēku, kā arī viņu sodīt.
Cīkstēšanās ap akas vindu
Šajā cīniņā uzvarēja stiprākais. Tie bija abi Vecumnieku pagasta policijas iecirkņa inspektori Imants Lavrinovičs un Pēteris Makšims, kuri, lietojot vardarbību, mēģināja piespiest E. G. salabot akas vindu. Aka atradās uz E. G. un P. Makšima radinieku īpašuma robežas. Dodot šo nepamatoto uzdevumu, E. G. tika vardarbīgi izvilkts no mājas, nepaklausības gadījumā piedraudot lietot radikālākus iespaidošanas līdzekļus. E. G. bija ar mieru vindu salabot, taču viņam bija nepieciešama metinātāja palīdzība. Uzdevuma izpilde aizkavējās.
Kad 2002. gada 10. janvāra vakarā abi policijas inspektori devās uzdoto pārbaudīt, akas vinda vēl nebija salabota. Būdami alkoholisko dzērienu iespaidā, abi policijas darbinieki uzbruka cietušajam E. G. Sitot pa seju un ķermeni, I. Lavrinovičs ar apautu kāju iespēra pa E. G. krūtīm. Kā vēlāk izrādījās, viņam bija sasists ķermenis un pārlauzts krūšu kauls, kas pieskaitāms vidēji smagiem miesas bojājumiem. Lai piekautais atgūtos, I. Lavrinovičs zemē gulošam E. G. uzlēja aukstu ūdeni un pavēlēja akas vindu salabot līdz nākamās dienas rītam.
Uzbrukums naktī
Lai cietušais uzdevumu neaizmirstu, iereibušie policisti E. G. dzīvesvietā naktī ieradās vēlreiz. Rupji pārkāpjot E. G. mājokļa un privātās dzīves neaizskaramību, abi policijas darbinieki atkārtoti uzbruka jau iepriekš cietušajam E. G. Arī šoreiz viņu sita un spārdīja ar kājām, draudēja nogalināt. Pēc saimnieka atkārtotas piekaušanas policijas darbinieki viņa dzīvoklī izdarīja pretlikumīgu kratīšanu. Pēc sitiena ar tabureti pa galvu E. G. atkal nokrita zemē, atgūties palīdzēja I. Lavrinoviča uzgāztais auksta ūdens spainis. Izņirgājušies par E. G., policisti viņu grasījās vest uz iecirkni. Bailēs par savu dzīvību cietušajam izdevās atbrīvoties no varmākām, aizbultējot durvis.
Kad policisti aizbrauca, E. G. naktī uzrakstīja vairākas vēstules, jo draudus nogalināt viņš uztvēra kā reālus. Vienā bija ziņojums Bauskas policijas pārvaldes priekšniekam par viņa darbinieku vardarbīgu rīcību, otru E. G. adresēja “Bauskas Dzīves” redakcijai. Četros no rīta vēstules viņš aiznesa kaimiņiem ar lūgumu, lai pēc viņa nāves tās nosūta adresātiem. Kaut arī sāpes krūtīs kļuva neciešamas, ar kaimiņa palīdzību E. G. salaboja akas vindu. Vēstuli policijai kaimiņš nosūtīja nekavējoties.
Kad notikuma vietā pēc pāris dienām ieradās pārbaude, cietušais tika nogādāts slimnīcā, bet pret vardarbīgajiem policijas darbiniekiem ierosināta krimināllieta.
Trīsarpus gadu pēc notikumiem abus policijas darbiniekus notiesāja. Ievērojot cietušā lūgumu, viņiem tiesa piesprieda nosacītu sodu, uzliekot pārbaudes laiku. No abiem solidāri piedzīti izdevumi par cietušā ārstēšanu.
