SIA «Bauskas alus» valdes loceklis Vladimirs Barskovs pirmdien, 7. novembrī, svinēja 70. dzimšanas dienu. Kolēģi vadītājam bija sarīkojuši krāšņu godināšanas pēcpusdienu Bauskas pilī.
Jubilāru Vladimiru Barskovu un viņa kundzi Natāliju pie pils ieejas sagaidīja muzeja direktors Māris Skanis. Tērpies vēsturiskā kostīmā, viņš svinīgi iecēla V. Barskovu pils bruņinieka kārtā, piešķirot viņam titulu «fon». Jubilārs svinīgajā solījumā apliecināja, ka Bauskas pils attēls nekad nenozudīs no «Bauskas alus» pudeļu etiķetēm.
Rosina iepazīt pilsētu
Pilī vadītāju sveica kolēģi, novada domes priekšsēdētājs Raitis Ābelnieks pasniedza pašvaldības godarakstu par ilggadēju un profesionālu ieguldījumu uzņēmuma izaugsmē, Bauskas vārda popularizēšanu Latvijā un pasaulē, kā arī par atbalstu novada kultūras un sporta aktivitātēm. «Nereti cilvēki pirmo reizi par Bausku uzzina, nogaršojot Bauskas alu. Tā augstā kvalitāte pēc tam viņus rosina iepazīt Bausku,» uzsvēra pašvaldības vadītājs. Kolēģi V. Barskovam bija sarūpējuši skaistu stīgu kvarteta koncertu. Pils kafejnīcas velvju zāli piepildīja mūzika no baroka laikmeta līdz 20. gadsimtam.
«Bauskas alus» vadības grožus savās rokās V. Barskovs pārņēma 1998. gadā. Bijušais speciālists Konrāds Pīpiņš atceras, ka pagājušā gadsimta beigās uzņēmuma darbība bija ļoti sadrumstalota. Šādā veidā turpinot, bija liels risks, ka ražotne varētu beigt pastāvēt. Līdz ar V. Barskova ierašanos uzņēmums ticis «lipināts kopā kā antīka vāze» un izveidots par modernu un konkurētspējīgu ražotni.
Mācās latviešu valodu
Aldaris Kārlis Zālītis atminējās, ka, V. Barskovam sākot darbu, drīz vien ražotnē izskausts kāds netikums – alus dzeršana darba laikā, viņš uzsver: «Ticiet man, esmu daudzos brūžos strādājis, zinu, kā tas notiek citur un cik to ir grūti panākt, lai šādā ražotnē darbinieki vienmēr būtu skaidrā. Barskovam Bauskā to izdevies nodrošināt.»
Galvenā grāmatvede Zinaīda Jēgere sacīja, ka V. Barskova laikā sākta godprātīga nodokļu politika, ietverot rūpes arī par strādājošajiem. Pašlaik uzņēmums nodrošina darbu ap 70 cilvēkiem, gadā valstī nodokļos samaksājot ap diviem miljoniem eiro. Viņa arī uzteica vadītāja spējas īsā laikā ļoti labi apgūt latviešu valodu. V. Barskovs neslēpj, ka pa īstam latviešu valodu sācis mācīties, tikai strādājot Bauskā: «Ņēmu «Bauskas Dzīvi», aizbraucu mājās un skaļi lasīju. Sieva Natālija dusmojās, sakot, ka mana izruna ir šausmīga un viņa to nespējot klausīties. Taču es nevarēju citādāk, jo man nebija pieņemami dzīvot, strādāt Latvijā un nerunāt latviski,» laikrakstam «Bauskas Dzīve» atklāj jubilārs.
No Murmanskas apgabala
V. Barskovs dzimis Murmanskas apgabalā Krievijā. Pabeidzot vidusskolu 1965. gadā, jauneklis domājis, ka noteikti jāstudē augstskolā. No Murmanskas puses vidusskolēni pārsvarā braukuši uz augstskolām Maskavā un Ļeņingradā (tagadējā Sanktpēterburga). V. Barskovs kā skolnieks ekskursijā bija apmeklējis Rīgu, pilsēta atstājusi ļoti tīkamu iespaidu, tādēļ par savu studiju vietu viņš izvēlējās Rīgas Politehnisko institūtu, kur apguva ķīmijas zinības. Pēc tam dažādos darbos arī mūžs Latvijā aizvadīts.
«Vladimiram patīk dārza darbi. Viņš labprāt strādā ar lāpstu, ja vajadzēs, noslaucīs arī trotuāru mājas priekšā. Mums ir trīs mazbērni, kuriem Vladimirs māca daudz ko dzīvē nepieciešamu, tieši visādas praktiskas lietas,» vīru raksturo Natālija. Darbs, dažādie papildu pienākumi Vladimiru nogurdinot, jo viņš paradis jebkuru uzticēto darbu veikt ļoti apzinīgi. Enerģiju Vladimirs atgūst, regulāri ejot pastaigās gar jūru, dažreiz nosoļojot pat kilometrus piecpadsmit. Tāpat Vladimirs rūpīgi sekojot līdzi tam, ko un kā ēd.
