Pagājušajā mēnesī populārākā persona Latvijas mākslas dzīvē noteikti bija meitene ar pērļu auskaru.
Pagājušajā mēnesī populārākā persona Latvijas mākslas dzīvē noteikti bija meitene ar pērļu auskaru. Tā sauc plašai publikai agrāk nepazīstama britu režisora pirmo spēlfilmu.
Nekādu intriģējošu faktu
Interesanti, ka lente ir ierindojusies janvārī Rīgā visvairāk apmeklēto filmu saraksta trešajā vietā, bet tas liecina, ka vidusmēra skatītājs, pretēji iesīkstējušiem stereotipiem, nav tikai “bojeviku” un primitīvu komēdiju cienītājs.
Režisora P. Vēbera meistardarbā “Meitene ar pērļu auskaru” nav nedz īsta sižeta, nedz spriedzes. Tā nav arī vēsturiska lente par flāmu 17. gadsimta gleznotāja Jana Vermēra dzīvi un darbību, jo mākslinieka biogrāfijas fakti, kas saglabājušies līdz mūsdienām, ir pārāk skopi. Vai tad kādu varētu interesēt stāsts par flā mu mazpilsētā Delftā dzīvojošu vienpadsmit bērnu tēvu, kura vienīgā kaislība ir gleznošana? Ne smalku aprindu un dižciltīgu vārdu, ne intriģējošu modeļu.
Visu mūžu J. Vermērs savas mājas istabās gleznoja kalponītes vai sīkpilsoņu grupiņas visikdienišķākajās nodarbēs – ar piena krūku, vīna glāzi, pie klavihorda, lasot vēstuli, pielaikojot rotaslietas. Un tomēr Vermērs ir populārā kais Nīderlandes mākslinieks, lai gan 17. gadsimtā sadzīves žanra gleznotāju šajā teritori jā bija tūkstošiem. Vēl vairāk – mākslinieks mūsdienās ir kļuvis arī par valsts atpazīstamības simbolu.
Ikviens kadrs – glezna
Var tikai apbrīnot režisora P. Vēbera drosmi pievērsties statiskam materiālam, radot vizuāli izsmalcinātāko no pēdējos pāris gados redzētiem pasaulslaveniem kinodarbiem. Katrs kadrs ir kā atsevišķa glezna. Maigi plūstošā gais ma liek iemirdzēties sejām, katrai interjera detaļai. Tās iznirst no trīsuļojošu sveču liesmu apspīdētām krēslainām istabām, veidojot biezas, klusinātas ēnas un samtainas gaismas. Filma ir neizsakāma bauda acīm un, protams, arī sir dij.
Skandināvu izcelsmes amerikāņu aktrise Skārleta Johansone (viņai ir 19 gadu) un britu aktieris Kolins Fērts izspē lē attiecību niansētu stāstu, pat nepieskaroties viens ot ram. Erotika šajā lentē ir tik pat maiga un plūstoša kā gaisma. Daži kritiķi Skārletu Johansoni dēvē par 2003. gada kluso sensāciju. Togad filma guva milzīgus panākumus Venēcijas kinofestivālā, bet Skārleta jau bija filmējusies ASV un Japānas romantiskajā komēdijā “Pazudis tulkojumā”, kas pērn viņai atnesa slavu un pirmā lieluma “uzlecošās zvaigznes” statusu.
Veci vīrieši neinteresē
Krievijā izdotā žurnāla “Karavan Istorij” šī gada pirmajā numurā ir publicēta intervija ar jauniņo un ļoti talantīgo aktrisi. Par filmēšanos lentē “Meitene ar pērļu auskaru” viņa izsakās apmēram tā: “Kad filmējos Japānā, man piezvanīja producents un izteica piedāvājumu. Viņš gan sacīja, ka režisors ir nepazīstams, scenārijs – viduvējs, tāpēc nekas nemainīsies, ja es atteikšos. Tomēr piekritu, un man nācās piedzīvot lielu drāmu. Es līdz neprātam iemīlējos savā filmas partnerī Kolinā Fērtā.
Kad filmēšanās bija beigusies, braucu uz Londonu, meklēju tikšanos, zvanīju. Zināju, ka viņš ir precējies, daudz vecāks par mani, ka viņam ir bērni. Kolins man nepievērsa ne mazāko uzmanību, es viņu vienkārši neinteresēju. Kādā brīdī man gribējās no tilta ielēkt upē…” Un tad ar daudz pieredzējušas Holivudas dī vas cinismu trauslā meitenīte izmet: “Nu tas ir pagājis. Mani vairs neinteresē veci vīrieši.”
Var jau būt, ka tas ir reklāmas triks, lai gan filmā ir dažas epizodes, kas liek brīnīties par iesācējas izcilo aktiermeistarību, jo viņas emocionālā un dzīves pieredze taču nevar būt liela. Un labi vien ir, ka tajos brīžos viņa vairs nav kalponīte Grēta, kurā gleznotājs Ver mērs atmodina sievieti, bet vienkārši – Kolinā iemīlējusies Skārleta.
Lielbritānijas un Luksemburgas kopražojuma filma joprojām ir skatāma kinoteātrī “Coca – Cola Plaza”.
