Gada sākumā Latvijas 11 lielāko pilsētu ielu reklāmstendos parādījās neparasti plakāti ar diegos iekārtu marioneti. Tie brīdina par brīvības laiku jaunā fenomena – cilvēktirdzniecības – briesmām.
Gada sākumā Latvijas 11 lielāko pilsētu ielu reklāmstendos parādījās neparasti plakāti ar diegos iekārtu marioneti. Tie brīdina par brīvības laiku jaunā fenomena – cilvēktirdzniecības – briesmām. «Tevi pārdos kā lelli» – šis moto vēl joprojām skan ausīs.
Pārdotas 2000 baltietes gadā
Cilvēktirdzniecība tiek uzskatīta par vienu no bīstamākajām nelegālās migrācijas formām. «Eiropols» lēš, ka aptuveni 120000 darījumu tiek slēgti Rietumeiropā. Aptuveni aprēķini liecina – par tirgus darījumu objektiem ik gadu kļūst arī vismaz 2000 jaunu sieviešu no Baltijas zemēm. Latvijas sabiedrība ir maz informēta par cilvēktirdzniecības mūsdienu seju un to vispār neuzskata par aktuālu problēmu.
Saeimas Eiropas Savienības informācijas centrs sarunājās ar Starptautiskās migrācijas organizācijas (IMO) Rīgas biroja projekta koordinatori ELĪNU NIEDRI.
– Mūsu mērķis nebūt nav aicināt cilvēkus nebraukt strādāt uz ārzemēm, bet gan apdomīgi izvērtēt katru piedāvājumu. Tāpēc ziņojam divus telefonu numurus: 7503627 – Starptautiskās migrācijas organizācija, 7611699 – jaunatnes organizācija «Genders», uz kuriem zvanīt neskaidrību gadījumos.
Kā sevi pasargāt?
Šķiet, vairākumam aplamu priekšstatu varētu radīt sagaidītais bezvīzu režīms.
– Bezvīzu režīms ir devis iespēju brīvi apceļot Eiropu, tajā pašā laikā tas radīja labvēlīgu augsni arī nelegālajiem migrantiem un strādniekiem. Tāpēc atgādinu, ka bez darba atļaujas nedrīkst strādāt algotu darbu nevienā pasaules valstī, arī Eiropā ne. Ja cilvēks strādā nelegāli, viņš ir absolūti neaizsargāts. Turklāt, ja šādu nelegālo strādnieku aiztur un deportē, tad turpmāk cilvēks zaudē tiesības 5 – 10 gadus ieceļot šajā valstī. Ja cilvēku 25 gadu vecumā šādi izraida no Vācijas, jāatceras, ka turpmākos 5 vai 10 gadus viņš nedrīkstēs ieceļot ne tikai Vācijā, bet arī visās Eiropas valstīs.
No kā īpaši jāuzmanās? Kā sevi pasargāt?
– Pašlaik visbīstamākie ir individuālie «cilvēku mednieki».
Shēma ir visai primitīva, un līdzīgā veidā ārzemju bordeļos neapzināti nokļuvušas daudzas Latvijas meitenes. Jauns, izskatīgs cilvēks ar profesionāli trenētu aci nolūko savu «upuri» stacijā, autoostā, kafejnīcā. Viņi iepazīstas, sāk satikties. Puisim ir laba mašīna, kurā viņš meiteni vizina, dažu nedēļu laikā meitenes necilo ikdienu padara līdzīgu sapnim. Viņu lutina ar dārgiem pirkumiem – ar apģērbiem, rotaslietām. Meitenei šķiet, ka puisis viņu mīl…
Pēc kāda laika seko piedāvājums strādāt ārzemēs un pašai labi nopelnīt. Nereti brauc abi kopā, puisis paņem meitenes pasi, it kā ar ieganstu nokārtot darba atļauju. Un šajā brīdī, kad atdota pase, meitene pat neapjauš, ka viņa ir pārdota. Seko paziņojums, ka iekārtošana darbā izmaksājusi, teiksim, 20 tūkstoš dolāru, kas nu meitenei būs jāatpelna kādā bordelī. Tālāk sakari ar puisi zūd.
Gluži vienkārši – kritiski jāvērtē šādas pēkšņi uzradušās «sapņainas» iepazīšanās situācijas.
Riskantākās grupas
Vai jūsu pētījumi rāda arī riskantākās vecumu grupas, reģionus, tautības?
– Vidusskolu beidzējas ir visai būtiska riska grupa. Daļa izvēlas ārzemes, nezinot, ko īsti darīs nākotnē, citas neiekļūst augstskolā un nevar atrast piemērotu darbu Latvijā.
Meitenes lielākoties nāk no lauku reģionu maznodrošinātām ģimenēm, daudzām ir visai zems izglītības līmenis. Mani vērojumi mudina domāt, ka tieši mazpilsētās daudz biežāk ir saglabājies mīts par ārzemēs valdošo leiputriju, kur meičām atliks tikai žilbinoši pasmaidīt, lai kļūtu, ja ne par filmas varoni, tad par fotomodeli gan.
Parole: trešo dienu līst
Kurās Eiropas zemēs galvenokārt nokļūst baltās «verdzenes» no Latvijas?
– Tirdzniecība pašlaik izvēršas Itālijā, Spānijā un Portugālē. Meitenēm šīs valstis šķiet interesantākas gan siltā klimata, gan tāluma un eksotikas dēļ. Analizējot deportēto meiteņu skaitu, var secināt, ka tās lielākoties atceļo no Vācijas.
Kāda ir pareiza rīcība?
– Ja meitene ārzemēs nokļuvusi nopietnās grūtībās, visdrošākais veids ir vērsties Latvijas pārstāvniecībā vai policijā. Daļa meiteņu baidās no policijas, taču tai ir svarīgi apzināt un atklāt cilvēktirdzniecības tīklus jebkurā valstī. Un nekad policija cilvēktirdzniecības upuri neuztvers kā noziedznieci.
Savukārt Latvijas pārstāvniecība ārzemēs ir vienīgā iestāde, kura drīkst meitenei izdot jaunus dokumentus. Darbinieki var sazināties ar meitenes tuviniekiem, kuri nosūtītu pārstāvniecībai naudu atceļam. Ja pārstāvniecība atrodas tālu no mītnes vietas, allaž var vērsties nevalstiskajās sieviešu organizācijās, kas aktīvi apkaro sieviešu tirdzniecību. Arī IMO biroji neatteiks palīdzību. Un baznīcas.
Tomēr katrai meitenei, pirms doties uz ārzemēm, būtu jau iepriekš jāparedz rīcība kritiskā situācijā, piemēram, vienojoties par kādu īpašu kodētu frāzi (piemēram, jau trešo dienu līst). Tā tuviniekiem liktu saprast, ka meitenei draud briesmas, jo viņas telefona sarunas taču noklausās.
