Iecavas novada Zālītē Cielavu mājās vairāk nekā desmit gadu saimnieko Vītoliņu ģimene. Savu īpašumu saimnieki rūpīgi kopj un uzlabo. Māja un dārzs veido vienotu dzīves telpu.
Iecavas novada Zālītē Cielavu mājās vairāk nekā desmit gadu saimnieko Vītoliņu ģimene. Savu īpašumu saimnieki rūpīgi kopj un uzlabo. Māja un dārzs veido vienotu dzīves telpu.
Likvidēti džungļi
“Cielavas” Uģis Vītoliņš atguvis neatkarības gados, kad sākās īpašumu atdošana to patiesajiem saimniekiem. Māja piederējusi Uģa vecvecākiem, un tā celta 1862. gadā kā grāfa Pālena muižas kalpu māja. Kad pirmo reizi Uģis atbraucis uz šo vietu, acīm pavērusies šaušalīga nolaistība – viss ar nezālēm un krūmiem aizaudzis, māju stipri skāris laika zobs.
Kopīgiem spēkiem saimnieki sākuši kopt atgūto īpašumu. Domājuši, ka sākumā nodarbosies ar dārzeņu audzēšanu. Likvidējuši saaugušos džungļus, blakus mājai iekārtojuši lielu sakņu dārzu. Laika zoba skarto ēku pamazām atsvaidzinājuši, un jau ir atjaunota gandrīz lielākā mājas daļa. Taču piemājas sakņu dārzs ar katru gadu ticis mazināts, un tagad tas kā īsta pērle paslēpies dārza malā aiz alpu jāņogu dzīvžoga. Sakņu izaug tik, cik ģimenei iztikšanai vajag. Pārējā teritorija – aptuveni hektārs zemes – ir atvēlēta daiļdārza veidošanai.
Ieguldīts daudz darba
Vērojot iekopto apkārtni, paveras pamatīga darba pēdas. “Bauskas Dzīve” jautāja, vai saimnieki ir konsultējušies ar speciālistiem un aicinājuši lietpratējus līdzēt tik skaistu ainavu izveidot. “Ticiet vai ne, viss ir pašu izlolots, izplānots un savām rokām izveidots. Nekādus daiļdārzniekus vai ainavu arhitektus neesam meklējuši. Mūsu ikdienas ritms un pati daba visu pasaka priekšā. Vajag tikai tajā ieklausīties,” teic Uģis. Saimniece Biruta gan bilst, ka vairākas idejas smēlusies, citus košumdārzus apbraukājot, kā arī no televīzijā un žurnālos redzētā.
Visvairāk platības dārzā atvēlēts mauriņam. Tas nav sēts, bet izveidots bijušā sakņu dārza vietā, norāda saimnieki. Tur zālei atļauts augt savvaļā, un, regulāri pļaujot, mauriņš pamazām ieguvis brīvību un spirgtu zaļumu. Arī puķu dobju skaits ar laiku sarucis līdz vienai daudzgadīgu košumaugu dobei mauriņa vidū. Savukārt mūžzaļie augi iestādīti ielokā pagalma priekšplānā. Tie dārzu uztur košu un priecīgu arī ziemā. Tā kā īpašums atrodas ceļa malā, kur sešreiz dienā kursē autobuss un nemitīgi smiltis maļ smagais transports, saimniekiem un stādījumiem nākas sadzīvot ar milzum lieliem putekļu mākoņiem. Tāpēc sētas malā, kas dārzu nošķir no lielceļa, tagad ir sastādīti koki – liepas, pīlādzis, akācija, goba, dižskābardis, etiķkoks. Tiem nākotnē vajadzētu uzsūkt putekļus un aizturēt vēju.
Vienota ainava
Pēc pārmaiņām dārzs tagad ir kā vienots veselums. Kāpostu un biešu vagu vietā radies graciozs vieglums, kā arī krāsu un toņu daudzveidība. Biruta Vītoliņa uzsver, ka šādu dārzu ir vienkārši uzturēt košu un elegantu visu gadu, netērējot tam nedz daudz laika, nedz naudas. Tāds arī bijis mērķis, jo Biruta pēc darba pilsētā mājās ir tikai vakarā un viņai neatliek laika rušināties pa dārzu.
“Cielavu” dārzs veidots atpūtai un sirdspriekam. Te Vītoliņu ģimene var veldzēties pēc pilsētas trokšņa un klausīties daudzveidīgajās putnu balsīs.
